Bērna gaidībās ir Līna Mūze-Sirmā, tāpēc 2026. gada sezonā viņu šķēpa mešanas sektorā neredzēsim. 2022. gada pasaules čempionātā Jūdžīnā Mūze-Sirmā izcīnīja 6. vietu. Šovasar pagaidām vēl nav startējusi 2025. gada pasaules vicečempione šķēpa mešanā Anete Sietiņa. Pēc Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidenta Dmitrija Miļkeviča teiktā, tuvākajā laikā Sietiņai vajadzētu uzsākt sacensību sezonu. “Anetei bija neliela mikrotrauma, tāpēc arī sezonu viņa iesāks nedaudz vēlāk – jūnijā. Ar Aneti šonedēļ runāju. Viss esot kārtībā, gaidām viņas pirmo startu.”
Šosezon ar cerībām varam raudzīties divu Latvijas vieglatlētu virzienā. Sietiņa pasaules rangā ir augstajā 8. pozīcijā. Puslīdz droši var prognozēt, ka Anete iekļūs dalībnieču skaitā pasaules visaugstākā līmeņa komercsacensībās – Dimanta līgā.
Kārtslēcējs Valters Kreišs šosezon jau iepriecinājis ar lielmeistara cienīgu rezultātu – 5,80 metri. Sportista personiskais un arī Latvijas rekords ir 5,82 metri. Pasaules rangā Kreišs gan ir tikai 35. pozīcijā.
Pašmāju nozīmīgākas sezonas sacensības būs Latvijas čempionāts, kas 25. un 26. jūlijā risināsies Valmierā. Labākajiem vieglatlētiem, lai papildinātu punktu krājumus pasaules rangā, ir jāmeklē iespējas startēt ārzemēs. Bronzas līmeņa sacensības norisināsies Lietuvas pilsētā Palangā un Igaunijas ziemeļaustrumu pilsētiņā Jehvi.
Miļkevičs skaidro, ka neesot nemaz viegli iekļūt dalībnieku skaitā kaimiņvalstīs rīkotajās sacensībās.
“Jāsaprot, ka mājinieku labākie atlēti arī cīnās par ranga punktiem. Ja nopietns konkurents ir kaimiņvalstī, tad organizatori var arī neatsūtīt ielūgumu.”
Bronzas līmeņa sacensību sarīkošanai nepieciešami aptuveni 100 tūkstoši eiro. LVS nosūtīja vēstuli Rīgas domei ar lūgumu piešķirt finansējumu savulaik populārajām “Rīgas kausi” sacensībām, bet saņēma atteikumu.
Sezonas galvenās sacensības no 10. līdz 16. augustam būs Eiropas čempionāts (EČ) Birmingemā. Kvalifikācijas normatīvu pagaidām ir izpildījuši tikai divi Latvijas vieglatlēti – Sietiņa un soļotājs Raivo Saulgriezis. Soļošanā EČ būs jaunas disciplīnas – pusmaratons un maratons.
Šā gada martā pasaules čempionātā telpās Latviju pārstāvēja tikai trīssoļlēcēja Rūta Kate Lasmane, kura izmantoja valstij piešķirto vienu kvotu. Ar rezultātu 13,23 Lasmane ieņēma 12. vietu.
Rūta atgriezās sacensību apritē pēc smaga savainojuma. Viņai bija pārrauta ahilejas cīpsla.
Sportistes personiskais rekords ir 14,47 metri. EČ Birmingenā normatīvs ir 14,20 metri. Šovasar stadionā Lasmane vēl nav startējusi.
Sprinteris Oskars Grava cerīgi ir iesācis sezonu, savā pamatdisciplīnā 200 metru skrējienā sacensībās Briselē atkārtojot personisko rekordu (20,65 sekundes) un izcīnot augsto 4. vietu. Gravam ir uzaicinājumi uz laba līmeņa starptautiskajām sacensībām, tāpēc, visticamāk, pēc ranga viņš kvalficēsies Eiropas čempionātam Birmingemā. Kvalifikācijas normatīvs ir 20,45 sekundes.
Šosezon sacensību apritē ir atgriezies šķēpmetējs Patriks Gailums. Parīzes 2024. gada olimpiskajās spēlēs viņš guva smagu ceļgala savainojumu un pēc operācijas izlaida visu pagājušo sezonu. Maija vidū olimpisko čempionu Ineses Jaunzemes un Jāņa Lūša memoriāla sacensībās Jelgavā Gailums sasniedza rezultātu 78,09 metri. 2024. gada Eiropas čempionātā Gailums ieņēma 7. vietu ar 82,28 metrus tālu metienu. Sportista personiskais rekords ir 84,05 metri.
Vēl viens Parīzes olimpisko spēļu dalībnieks Gatis Čakšs šosezon ir metis 75,93 metrus tālu. Čakšam iepriekšējās sezonās neizdevās pietuvoties savam lieliskajam personiskajam rekordam (87,57 metri), jo pēc pārslimotas Laimas slimības tā arī pilnībā nebija atguvies.
Pasaules 2023. gada čempionātā daudzsološi sevi pieteikusī garo distanču skrējēja Agate Caune šosezon savā vienīgajā startā 10 000 metru distancē Eiropas kausa sacensībās Itālijā nefnišēja. Pēc turpmākajiem startiem varēs nedaudz konkrētāk spriest, vai sportistei šosezon izdosies pietuvoties saviem labākajiem rezultātiem, kas tika sasniegti 2022. un 2023. gadā.
Šogad pirmo reizi norisināsies World Athletics Ultimate čempionāts, kas paredzētas kā sezonas nobeiguma sacensības. Par norises vietu izvēlēta Budapešta, kur 2023. notika pasaules čempionāts.
Trīs dienu sacensībās no 11. līdz 13. septembrim nebūs visas vieglatlētikas disciplīnas, piemēram, programmā nav iekļauta lodes grūšana un diska mešana, tāpat arī vesera mešana sievietēm un trīssoļlēkšana vīriešiem.
Vietu skaits ir ļoti limitēts. Skriešanas disciplīnām kvalificēsies 16 labākie pasaules atlēti, izņemot 1500 un 5000 metru distances, kurās paredzētas tikai 12 starta vietas. Mešanas un lēkšanu disciplīnās konkurence būs vēl nopietnāka – tikai pa astoņām starta vietām. Dalība ir garantēta 2024. gada Parīzes olimpiskajiem čempioniem un 2025. gada pasaules čempioniem. Pārējos dalībniekus atlasīs pēc vietām pasaules rangā. No Latvijas vieglatlētiem reālas izredzes kvalificēties ir tikai Sietiņai.