Vismaz pieciem Latvijas sportistiem vajadzētu būt dalībnieku skaitā augustā paredzētajā Eiropas čempionātā (EČ) vieglatlētikā Lielbritānijas pilsētā Birmingemā. Pēdējā iespēja izpildīt normatīvu vai arī kvalificēties pēc vietas pasaules rangā būs nedēļas nogalē paredzētajā Latvijas čempionātā Valmierā. Svētdien, 26. jūlijā beigsies EČ kvalifikācijas periods. Birmingemā sacensības norisināsies no 10. līdz 16. augustam.
Kvalifikācijas normatīvu ir izpildījuši trīs Latvijas vieglatlēti – šķēpmetēji Anete Sietiņa un Patriks Gailums, kā arī soļotājs Raivo Saulgriezis. Galvenās cerības saistās ar 2025. gada pasaules vicečempioni Sietiņu, kura pērn trīs reizes meta tālāk par EČ noteikto normatīvu 60,80 metriem. Labāko rezultātu izdevās sasniegt atbildīgākajā brīdī. Ar jaunu personisko rekordu 64,64 metriem Anete PČ Tokijā izcīnīja sudraba medaļu. Šosezon 60 metru atzīmi viņai gan vēl nav izdevies pārsniegt. Dimanta līgas sacensībās jūnijā Oslo Sietiņa ieņēma piekto vietu ar rezultātu 59,72 metri. EČ kvalifikācijas rangā ar Tokijā sasniegto rezultātu Anete ir ceturtajā vietā.
Latvijas cerību rangā otrajā pozīcijā laikam jau būtu jāliek Gailums. Šā gada 17. jūnijā pēc sacensībām Palangā Patriks varēja atviegloti uzelpot. Ar sasniegto rezultātu 83,09 metri par sprīža tiesu viņš pārsniedza vīriešiem noteikto kvalifikācijas normatīvu (83,00) un sezonas turpinājumā jau varēja sacensību un treniņu grafiku plānot ar nolūku, lai labākā kondīcija būtu augusta vidū Eiropas čempionātā. Šķēpa mešanā ir 30 starta vietas. Normatīvu ir izpildījuši tikai 12 šķēpmetēji. Gailums rangā ieņem 12. pozīciju.
Birmingemas normatīvu nav sasniedzis kārtslēcējs Valters Kreišs, taču pēc vietas kvalifikācijas rangā (14. pozīcija) viņš ir trešais labākais no Latvijas vieglatlētiem.
Kārtslēkšanā kvalifikācijas latiņa ir pacelta ļoti augstu – 5,82 metru augstumā. Kvalifikācijas noteiktajā termiņā (no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 26. jūlijam) normatīvu ir izpildījuši tikai desmit kārtslēcēji. Kreiša Latvijas rekords ir 5,82 metri, taču tas sasniegts 2025. gada februārī. Šosezon Valtera labākais rezultāts ir 5,80 metri. Ar to pilnīgi noteikti pietiks iekļūšanai Birmingemas dalībnieku skaitā, jo kārtslēkšanā arī ir 30 starta vietas.
Normatīvu izpildījušais soļotājs Raivo Saulgriezis Birmingemas rangā ir 18. pozīcijā. Soļošanā EČ būs jaunas disciplīnas – pusmaratons un maratons. Saulgriezis pagājušā gada oktobrī un šā gada martā maratonā sasniedza rezultātus (3.09:31 un 3.09:33), kas ir labāki par EČ normatīvu (3.11:00). Pēc vietas rangā (25. pozīcija) Raivo ir “virs strīpas” arī pusmaratona distancē. Abās soļošanas disciplīnās ir pa 35 starta vietām.
Abās distancēs sacensības sāksies vienā laikā, tāpēc ir jāizvēlas viena no disciplīnām.
Puslīdz drošs par startēšanu EČ var būt arī sprinteris Oskars Grava. 200 metru distancē kvalifikācijas rangā viņš ar 1154 punktiem ir 29. pozīcijā. 200 metru distancē ir 36 starta vietas. Gravas sezonas labākais rezultāts ir 20,52 sekundes, kas tikai par 0,07 sekundēm atpaliek no Birmingemas normatīva (20,45).
Nervu stīgas šajā nedēļas nogalē un nākamās sākumā būs nospriegotas šķēpmetējam Krišjānim Suntažam. Ar iegūtajiem 1092 punktiem EČ kvalifikācijas rangā viņš pašlaik aizņem pēdējo – 30. vakanci. Šosezon Krišjānis šķēpu metis 78,64 metrus tālu, bet sportista 2019. gadā sasniegtais personiskais rekords ir 79,23 metri. Savulaik Eiropas U20 čempionātā Suntažs ir izcīnījis sudraba medaļu. Pozīcijas nostiprināšanai vai uzlabošanai lieti noderētu labs rezultāts Latvijas čempionātā Valmierā.
Gatis Čakšs ar 1050 punktiem ir 42. pozīcijā. It kā patālu aiz trīsdesmitnieka, taču Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidents Dmitrijs Miļkevičs Sportajaunumi.com norādīja, ka Latvijas čempionātam ir B kategorijas sacensību statuss, kurā var nopelnīt itin daudz ranga punktus.
Čakša gadījumā gan jāsaka, ka viņa sezonas labākais rezultāts ir augstākajam līmenim pieticīgs – 75,93 metri.
Trīssoļlēcēja Rūta Kate Lasmane ziemas sezonā izmantoja Latvijai piešķirto vienīgo kvotu pasaules čempionātā telpās. Sportistes personiskais rekords ir 14,47 metri, kas sasniegts pirms nopietnā savainojuma – ahileja cīpslas pārraušanas 2025. gada janvārī. Traumas sekas joprojām liekot par sevi manīt, tāpēc Lasmane vasaras sezonu ir priekšlaicīgi beigusi.
Sezonas līdere Latvijā ar rezultātu 13,62 metri ir 17 gadus vecā Brenda Džiliana Apsīte (13,62), kura ar 1087 punktiem rangā ir 45. pozīcijā. 20 gadus vecā Adriana Krūzmane (13,43) ar 1080 punktiem ieņem 47. vietu. Abas ir patālu aiz labāko trīsdesmitnieka, bet jāņem vērā, ka katrai valstij vienā disciplīnā ir trīs starta vietas un latvietēm priekšā ir trīssoļlēcējas, kuras savu valstu rangā ir ceturtajā pozīcijā, tā kā ar labu rezultātu var būt, ka vēl ir iespējams nonākt Birmingemas stadiona starmešu gaismā.
Visi labākie Latvijas vieglatlēti startēs nedēļas nogalē Latvijas čempionātā Valmierā, apstiprināja Miļkevičs. Šķēpa mešana paredzēta sestdien, savukārt 200 metru skrējiens, kārtslēkšana un trīssoļlēkšana – svētdien. Vēl pēc nedēļas sporta karaliene jau būs skatāma Rīgā. Sestdien, 1. augustā BTA Daugavas stadionā Rīgā norisināsies Baltijas komandu čempionāts.