Latiņa jau tā bija augstu novietota, bet izrādās, ka vajadzēja celt vēl augstāk. Latvijas sprinteris Oskars Grava Eiropas čempionātā (EČ) vieglatlētikā Lielbritānijas pilsētā Birmingemā izcīnīja augsto 5. vietu 200 metru skrējienā ar finālā sasniegto rezultātu 20,28 sekundes.
Sportista treneris Viktors Lācis pirms sezonas bija izvirzījis mērķi iekļūt EČ finālā. Pēc Lāča teiktā Sportajaunumi.com, noskaņošanās uz finālu, nevis medaļas izcīnīšanu, nospēlēja izšķirošo lomu, kāpēc pjedestāls palika nesasniegts. “Mūsu plāns bija fināls. Uz to mēs arī gājām. Gatavība atļāva izvirzīt šādu mērķi.
Protams, bija utopiski cerēt, ka mēs izcīnīsim medaļu, bet ko es gribu uzsvērt – lai izcīnītu medaļu, tam ir jānobriest.
Pirms sacensībām jau ir jābūt gatavam cīņai par godalgu. Nevar sākt to darīt sacensību dienā. Tas ir diezgan utopiski. Es pat teiktu, ka gada griezumā ir jāgatavojas cīņai par medaļu. Pagājušā gada oktobrī mēs sākām gatavoties šai sezonai ar mērķi par finālu. Manuprāt, psiholoģiskais faktors bija noteicošais, kāpēc neizdevās izcīnīt medaļu.”
Pēc daudzu atzinuma pirmssezonas nospraustais mērķis ar iekļūšanu finālā jau bija augstu mērķēts. Ja Viktors būtu runājis par medaļas izcīnīšanu, tad viņu uzskatītu par… “Jā, es zinu. Tad visi teiktu, ka esmu muļķis, bet es nebaidos no šādiem izteikumiem. Es esmu ar lielām ambīcijām, bet tajā pašā laika stingri stāvu uz zemes. Esmu mācījies un turpinu mācīties no labākajiem treneriem un psihologiem. Esmu apmeklējis seminārus gan Eiropā, gan citviet pasaulē.
Es zinu, ko es runāju un ko es daru. Mūsu mērķi var šķist utopiski, bet es zinu, ko mēs varam izdarīt.
Svarīga ir darba kvalitāte no dienas uz dienu un no nedēļas uz nedēļu vairāku gadu griezumā. Un strādāt vajag pēc sistēmas, kurai tu uzticies. Tad arī būs rezultāts.”
Viktors norādīja, ka viņa skolā ir ap divdesmit audzēkņu, kuri pēdējā laikā savās vecuma grupās ir ievērojami progresējuši. Zināmākas ir divas medaļnieces. Jūlija vidū Emīlija Brauna izcīnīja sudraba medaļu Eiropas U18 čempionātā tāllēkšanā un pagājušajā gadā trīssoļlēcēja Adriana Krūzmane no Eiropas U20 čempionāta mājup atveda bronzu.
Oskars Grava trenēties Lāča sporta skolā sāka 2021. gadā. Pēc pāris gadu darba Viktors sapratis, ka Oskars var tālu tikt. “Trīs gadus jau ticu, ka viņš var izdarīt lielas lietas. Pirmo reizi Oskaram pa īstam noticēju, kad viņš 200 metrus veica 21,2 sekundēs. Bija redzams, ka darba spējas viņam ir augstā līmenī. Otrs faktors – atjaunošanās pēc slodzēm. Tās bija ļoti efektīvas.
Līdzi gan nāca mīnusi psiholoģiskajā plāksnē un sadzīvē, bet man šķiet, ka mēs ar Diānu (Lāča sieva, arī trenere un sporta skolas vadītāja, Diāna Lāce) esam palīdzējuši viņam daudz ko saprast, piemēram, ka citā valstī zāle nav zaļāka un ka jātic cilvēkiem un sistēmām, kas devušas rezultātu.”
Pēdējos sešus mēnešus Grava strādājot pēc sistēmas, kuru jau divdesmit gadus izmantojot pasaules vadošie sprinteri. “Var ēst baltmaizi un rupjmaizi ar sviestu, un var arī izvēlēties kvalitatīvāku uzturu. Līdzīgi ir treniņprocesā. Var strādāt bez datu analīzes un minēt, kā varētu būt, bet var arī sportistam parādīt datus kāds bija ātrums pirmajos piecos metros, kad skrēji tā un kā bija, kad kaut ko pamainījām. Sadarbībā ar Latvijas Vieglatlētikas savienību mums ir piešķirta sistēma, ar kuras palīdzību es veicu datu analīzi. Tādu izmanto arī pasaules labākie sprinteri.”
Gravam ir draudzene Beļģijā, tāpēc daudz sanāk ceļot turp un atpakaļ. Nākotnē esot plāns pilnībā bāzēties Rīgā. “Viņš redz, ka darbs, ko esam ieguldījuši, dod augļus.
Oskars ir sapratis, ka Latvijā var daudz labāk sagatavoties, nekā kaut kur citviet.”
Vaicājot par nākotnes plāniem, Lācis vispirms nosauca olimpiskās spēles 2028. gadā Losandželosā. “Pilnīgi noteikti ir jākoncentrējas uz iekļūšanu pusfinālā. Par finālu ir nedaudz pāragri runāt, bet – ja viss optimāli saliekas kopā, respektīvi, ir laba veselība, ir iespēja pieredzi krāt augsta līmeņa sacensībās, tāpat arī iespēja sarīkot pienācīgā skaitā treniņnometnes ārvalstīs, tad nekas nav neiespējams. Katrā ziņā es no savas puses izdarīšu visu, lai olimpiādē mēs viņu varētu redzēt skrienam finālā. Manuprāt, ka viņš var sasniegt rezultātu zem 20 sekundēm. Divos skrējienos Birmingemā jau bija redzams, cik tuvu viņš ir šai maģiskajai robežai. Piecus gadus esam labi pastrādājuši, bet ir vajadzīgi vēl pieci gadi, lai nomestu trīs sekundes desmitdaļas vai pat nedaudz vairāk.”
Birmingemas finālā ar +2,5 metri sekundē pavēju Grava sasniedza rezultātu 20,28 sekundes. Pusfinālā Oskars finišēja pēc 20,27 sekundēm, bet vēja ātrums bija +2,9 metri sekundē. Atļautais vējš oficiālu rezultātu fiksēšanai ir līdz +2,0 metriem sekundē. Sergeja Inšakova 1996. gadā sasniegtais Latvijas rekords ir 20,41 sekunde. Oskara personiskais rekords ir 20,49 sekundes. Pēc trenera Lāča domām 200 metru distancē vējam ir ļoti nosacīta ietekme uz rezultātu. “Tikai viens piemērs. Pusfinālā pirmie 100 metri reāli bija pretvējā. Tādā variantā, ja arī otrajos 100 metros ir pavējš, sportists neko neiegūst.
Vējā ātruma mērīšanas ierīce ir novietota finiša taisnē, neņemot vērā vēja virzienu pirmajos 100 metros. Tas nav īsti godīgi.
Par 100 metriem es piekrītu, ka tajā distancē vējš būtiski ietekmē rezultātu, taču 200 metros nav viens vēja virziens.”
Birmingemā sasniegtie Gravas rezultāti pusfinālā un finālā ļauj domāt, ka pašreiz viņš ir gatavs labot 30 gadus seno Latvijas rekordu. “Slikti ir tas, ka nav vairs liela mēroga sacensību, kurās viņš varētu tikt pie startēšanas. Ja arī ir mači, tad programmā nav 200 metru distance. Turpinām meklēt un varbūt, ka izdosies arī atrast.”