Tehnoloģiskais progress piespiedis iet līdzi laikam pat agrāk šai ziņā tik konservatīvo sporta karali futbolu, kā spēlēs jau vairākus gadus nozīmīgu lomu ieņēmis video atkārtojums. Šai sistēmai netrūkst ne atbalstītāju, ne kritiķu, tomēr Latvijas vadošais tiesnesis Andris Treimanis uzsver, ka šodien futbolā tā ir kļuvusi par nepieciešamību. Portāls Sportajaunumi.com izmantoja iespēju ielūkoties Tiesneša video asistenta (VAR) centrā, kur kopš šī mēneša sākuma laukuma tiesnešiem “izpletnis” tiek nodrošināts attālināti.
Tiesnesis nedrīkst būt sliktākajā situācijā
Tiesneša video asistenta sistēma pirmo reizi oficiālā spēlē tika izmēģināta 2016. gadā Nīderlandes kausa izcīņas spēlē un nākamo desmit gadu laikā ir ieviesta teju visās nozīmīgākajās futbola sacensībās. Latvijā tā pirmo reizi tika izmantota 2023. gada sezonā, taču kopš maija pārgājusi jaunā līmenī, nodrošinot video palīdzību no VAR centra Rīgā.
“Sausā statistika liecina, ka ļoti svarīgie lēmumi – 11 metru sitienu, vārtu guvumu un tiešās sarkanās kartītes piešķiršana – bez VAR sistēmas tiek pieņemti ar 90% precizitāti, bet ar VAR sistēmu – jau ar 99% precizitāti,”
jaunieveduma ietekmi sarunā ar portālu Sportajaunumi.com raksturoja Latvijas vadošais tiesnesis un Latvijas Futbola federācijas (LFF) VAR projektu vadītājs Andris Treimanis.
Viņš uzsvēra, ka VAR nevar garantēt pilnīgu kļūdas iespējas izslēgšanu, jo arī video tiesneši ir tikai cilvēki, tomēr šī sistēma ievērojami palīdz laukuma tiesnešiem un kalpo tiem kā izpletnis: “Agrāk viens nepareizs lēmums varēja neatgriezeniski sabojāt tiesneša karjeru. Arī Eiropā ir bijuši gadījumi, kad pēc lielas kļūdas tiesnesim ir nācies beigt savu karjeru.”
Lai gan Starptautiskā futbola federācija (FIFA) ilgstoši nepieļāva modernizāciju futbola spēles norisē, pastāvot uz to, ka Pasaules kausa finālā un ikdienas spēlē dalībniekiem jābūt vienādām iespējām, mūsdienu tehnoloģiju attīstība likusi iet laikiem līdzi. “Šodien stadionā ir tūkstošiem cilvēku, kuri savos ekrānos paralēli seko līdzi notiekošajam laukumā un ļoti labi redz katru situāciju, arī komandu pārstāvji to dara, bet pats galvenais cilvēks, kurš šos svarīgos lēmumus pieņem, līdz šim bija bez tādas iespējas,” skaidroja tiesnesis.
Treimanis uzskata, ka VAR ieviešana nemazina futbola romantiku un līdzjutēju diskusijas par tiesnešu pieņemtajiem lēmumiem – tajos joprojām netrūkst interpretāciju, kuras pēc mačiem apspriest pie tējas krūzes vai alus kausa.
“Joprojām ir sarežģīti lēmumi, kuros laukuma tiesnesim pašam ir jāizšķiras par pareizāko traktējumu. Tas, ko mēs vairs neredzēsim, ir tādas Maradonas “Dieva rokas” vai tamlīdzīgas kļūdas, par kurām viss skaidrs būtu pat veikala pārdevējai vai citam no futbola attālinātam cilvēkam,” arbitrs atsaucas uz skandalozo 1986. gada Pasaules kausa ceturtdaļfinālu, kur argentīniešu zvaigzne Anglijas izlases vārtsargam Pīteram Šiltonam bumbu garām aizsita ar roku.
Teiksmaino busiņu sūtīs “pensijā”
Līdz šai virslīgas sezonai VAR sistēma “ceļoja” uz virslīgas spēlēm futbola līdzjutēju folklorā jau iegājušajā baltajā busiņā, kas tika īrēts no starptautiskās sporta video tehnoloģiju kompānijas “Hawk-Eye”. Tās galvenais trūkums bija ierobežotās loģistikas iespējas, jo dienas laikā bija iespējams apkalpot tikai vienu virslīgas spēli, turklāt tiesnešiem un apkalpojošajam personālam tās nodrošināšanai bija jāvelta teju visa diena.
Ierasti VAR bija pieejams divās spēlēs katrā virslīgas kārtā, kas radīja nevienlīdzību starp komandām, kuru spēlēs tiesneša kļūdas iespēja bija lielāka.
“VAR centrā šobrīd varam apkalpot pat divas spēles vienlaikus, turklāt tas atrodas visiem ērti pieejamā vietā Rīgā. Tās samazina izmaksas un nepieciešamo laiku, lai nodrošinātu sistēmas darbību,” skaidroja Treimanis. Kā piemēru viņš minēja konkrētās dienas spēli starp Daugavpils BFC un “Ogre United” komandām.
Iepriekš VAR busiņam pilnā ekipējumā jau ļoti agrā rītā būtu jādodas uz Latgali, lai uzstādītu sistēmu un sagatavotos spēlei, no kuras tas varētu atgriezties vien vēlā naktī.
Šobrīd tiek samazinātas arī degvielas izmaksas, kā arī samazināta iespēja, ka VAR nemaz nenokļūst līdz spēles norises vietai. Iepriekš bijis gadījums, kad busiņš ceļā uz spēli bijis iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā.
VAR centra iekārtošana gan prasījusi prāvus līdzekļus, tāpēc finansiālie ieguvumi varētu būt sajūtami vien ilgākā laika termiņā. LFF ģenerālsekretārs Artūrs Gaidels pirms sezonas preses konferencē neslēpa, ka trīs gadu griezumā VAR projekts izmaksās ap 1,1 miljonu eiro. “Kas attiecas uz personālu, notiek papildus apmācības, tāpēc cilvēkresursu un tiesnešu mums pietiek. Mūsu tiesneši ar VAR sistēmu nu jau apkalpo arī Eiropas spēles,” sacīja Gaidels.
Treimanis ir pārliecināts, ka video atkārtojums futbolā ir uz palikšanu. Tiesa, formātam iespējami dažādi risinājumi. Šobrīd FIFA pētot iespējas ieviest treneru izaicinājumu, kāds pastāv citos sporta veidos, piemēram, basketbolā un hokejā. Iespējams, šāds risinājums ar laiku varētu aizstāt pašreizējo sistēmu, kurā VAR izskata pilnīgi visus tiesneša pieņemtos svarīgos lēmumus.