Vilšanos par šīs sezonas rezultātu sarunā ar portālu Sportajaunumi.com neslēpa “Rīgas Zeļļu/Sefinance” ģenerālmenedžeris Artūrs Šēnhofs. Viņš ir pārliecināts, ka komandas sastāvs bija spējīgs cīnīties par uzvaru visos turnīros, kuros piedalījās, tomēr beigās nācās samierināties “tikai” ar bronzas godalgām “Optibet” Latvijas Basketbola līgā (LBL). Kurš vainīgs? Skaidrs, ka spogulī der palūkoties katram procesā iesaistītajam, taču ģenerālmenedžeris atzīst, ka viss sākas no viņa pieņemtajiem lēmumiem.
Skatījos kluba prezidenta uzrunu pēc sezonas un līdz galam nesapratu – ir tā bijusi veiksmīga vai ne?
Es teiktu, ka neizmantoto iespēju sezona. Varējām daudz labāk, ja runājam par sportisko pusi. Latvijas – Igaunijas līgā norakām pārsvaru pret “Kalev”, ENBL (Eiropas Ziemeļu līga – aut.) pēc sākotnēji izliktajiem mērķiem rezultāts it kā bija labs, taču tik un tā pret “Voluntari” mēs reāli norakām pārsvaru, bet Latvijas līgā vispār episki – visā sērijā esot vadībā 180 minūtes no 200, mēs trijās spēlēs pamanījāmies zaudēt Valmierai. Kopumā jāsaka, ka neapmierinoša sezona no rezultātu viedokļa.
Vai tev ir kāds skaidrojums par neveiksmīgajām spēļu galotnēm?
Šis (iesmejas – aut.) ir man pēdējā laikā visbiežāk uzdotais jautājums, un es neesmu tik gudrs, lai mācētu uz tādu atbildēt. Acīmredzot, tur ir kaut kāda daļa ģenerālmenedžera vaina, kaut kāda spēlētāju vainas daļa, kaut kāda atbildība droši vien jāuzņemas arī treneriem. Tas ir komplekss variants. Dienas beigās droši vien jau man ir jāuzņemas atbildība, jo nebija pareizie spēlētāji, kuri var noturēt pārsvaru un šādas spēles uzvarēt.
Trešajā sezonā darbs pie komandas komplektācijas kļuvis vieglāks vai grūtāks?
Vieglāk ir tādā ziņā, ka ir vairāk pieredzes un tu vairāk zini, ko dari un ko vari sagaidīt. Vieglāk ir arī tāpēc, ka kluba vārds jau ir eksistējošs un tu cilvēkus neaicini uz zilu gaisu. Arī tādā ziņā, ka mums bija starptautisks turnīrs, un tas bija mazs plusiņš spēlētāju piesaistē. Grūtāk bija tas, ka pašiem pret sevi tās prasības un ambīcijas ir izaugušas, līdz ar to arī atbildība, pieņemot dažādus lēmumus jau ir pavisam cita. Tehniski ir vieglāk, kaut kādā emocionālā ziņā ir mazliet grūtāk, taču tas ir normāls process. Tu pats attīsties, arī komanda attīstās. Centies pieņemt labākos lēmumus ar tā laika zināšanām un izpratni.
Kā no šodienas skatu punkta izskatās komplektācijas process?
Atskatoties un jau zinot sezonas iznākumu, ļoti viegli ir pieņemt pareizos lēmumus.
Tā ļoti neiedziļinoties niansēs, varu atzīt, ka pirmo viesspēlētāju (Frenku Čempionu – aut.) atlaist nevajadzēja, bet pārējo mēs visu darījām daudz maz adekvāti tai situācijai, kādā bijām.
Arī atskatoties, un arī tāpēc, ka viņš beigās aizgāja uz Valmieru, Eidžeju Pakeru mums bija iespēja paņemt, bet viņš bija diezgan dārgs un tajā brīdī es personīgi “medīju”, kā man likās, labāku variantu. No garajiem spēlētājiem, kādu mēs meklējām, Pakers tobrīd ziemā bija vienīgais, turklāt pēc tam īsti neviens tādas kvalitātes un stilistikas spēlētājs tā arī neparādījās tirgū. To varētu saukt par otro kļūdu sastāva komplektācijā. Pārējais, domāju, ka bija pietiekami adekvāti. Sports jau ir grūts – par vienu punktu vinnē un tu esi varonis, bet, ja zaudē, tad pilnīgs muļķis. Ja es tā skatos uz procesu kopumā, mums bija sastāvs, kas bija spējīgs uzvarēt visās līgās, kurās mēs startējām. Tai skaitā ENBL, lai gan spēcīgās konkurences dēļ tur droši vien būtu bišķiņ grūtāk. Tomēr beigās rezultāts bija neapmierinošs.
Sezonas gaitā uz Vāciju aizgāja Toms Skuja, Juri Vītolu iesauca armijā – kā risinājāt saspēles vadītāju situāciju?
Skujas aizvietošana bija ļoti grūta un ilgi nevarējām atrast aizvietotāju. Jau šķita, ka esam atraduši ļoti labu spēlētāju (Džeipī Pegīsu – aut.), bet tur viņam bija kaut kādi mentālie izaicinājumi.
Viņš nāk tajā jaunajā spēlētāju vilnī, kādu tagad būs ļoti daudz: no lielas naudas pelnīšanas Amerikā uz ļoti mazas naudas pelnīšanu Eiropā, kur jāspēlē no viņu skatu punkta apšaubāmās zālēs, līgās un vietās.
Tāpēc arī sadarbība pilnībā nesanāca, un tālāk jau bija ļoti grūti. Halilu Šabazu, kurš bija “okei” risinājums, burtiski pēdējā brīdī atradām. Kopā izskatījām virs 70 kandidātu, starp kuriem nebija, mūsuprāt, īsti piemērota varianta.
Vai pārdomājāt iespēju nepalaist Tomu uz Vāciju?
Nebija nekādas izvēles. Bija līguma nosacījumi, ka viņi samaksā izpirkuma summu un viņš brauc. Ja Toms gribēja, mēs to nekādi nevarējām ietekmēt.
Komandas līderi Frenkiju Fidleru neviens nemēģināja aizvilināt?
Mācoties no pagājušās sezonas situācijas ar Džastinu Makkoju, mēs nebijām atstājuši izpirkuma tiesības, tāpēc juridiski tur nebija tādu opciju. Mums iekšēji klubā bija vienošanās, ja izpirkuma piedāvājums nav kosmiski liels, tad mēs to nemaz neizskatām.
Un nebija arī? Viņš taču spēlēja ļoti labi!
Kosmiski liela nebija, bet varu teikt, ka sezonas laikā par viņu bija interese no Spānijas, Itālijas, Vācijas, Polijas, Lietuvas un varbūt vēl no kaut kurienes. No lielajām līgām tikai no Francijas nebija intereses, vismaz nemanīju. Visu Eiropas spēcīgāko līgu klubi par viņu interesējās, bet viņi atdūrās pret to, kāds ir izpirkums. Neteikšu summu, bet pēc tās nosaukšanas neviens tai pāri negāja.
Ko par to teica Frenkijs, kurš droši vien gribētu pamēģināt sevi dziļākos ūdeņos?
Es domāju, ka Frenkijs ir uz ilgtermiņa domāšanu vērsts cilvēks. Viņš saprot, kas ir jādara soli pa solim, lai attīstītu savu karjeru basketbolā. Arī viņš ir no tiem, kurš jau diezgan lielu naudu ir nopelnījis koledžu basketbolā. Identiska situācija – viņš un Pegīss ļoti daudz nopelnīja jau studiju laikā, tikai tas domāšanas veids abiem bija pilnīgi pretējs. Ar Frenkiju tai ziņā nebija nekādu problēmu. Mēs viņam arī skaidri pateicām, sorry (atvaino – angliski), mēs tevi nekur nelaidīsim, uz ko viņš atbildēja, ka nav nekādu problēmu. Viņš bija gatavs dominēt šeit, vinnēt visu, kas ir iespējams un par visu pārējo baigi neiespringt.
Vienīgie no Latvijas klubiem sezonas gaitā mainījāt treneri! Kā nāca šis lēmums un kādas šobrīd ir pārdomas par to?
Godīgi sakot, šo es vismazāk gribu komentēt. Tas vienmēr ir grūtākais lēmums no visiem, jo, atšķirībā no spēlētājiem, ar treneriem mums no kluba vadības puses saikne ir daudz ciešāka. Ar spēlētājiem mēs tik daudz netiekamies ikdienā. Nu, grūts lēmums tas bija. Pareizs vai nepareizs – par to lai spriež citi, bet nebija viegls lēmums.
Tas bija ilgākā laika posmā briedis vai arī kāda konkrēta brīža vadīts lēmums?
(Gari nopūšas) Mēs tajā brīdī darījām to, kas mums šķita vispareizākais. Nebija nekāda viena klikšķa vai kaut kas ilgāku laiku mutuļojis. Vienkārši vadi procesu, vēro un dažkārt šķiet, ka kaut kas ir jādara. Tā mums tobrīd šķita. Kā es teicu, mēs nekad neuzzināsim, tas bija pareizi vai nepareizi. Mēs izdzīvojam šo realitāti, bet to alternatīvo nekad nepieredzēsim.
Tālāk turpināsiet ar Dāvi Čoderu?
Nav vēl izlemts, taču drīz būs publiski jaunumi.
Pēc neierasta sezonas iznākuma ir daudz diskusiju par Eiropas kausu vietām. Kādu redzi “Zeļļu” pozīciju un iespējas?
Ja mums dod iespēju spēlēt Čempionu līgas grupu turnīrā vai kvalifikācijā, mēs spēlētu. Tur gan nav skaidrs, kā tā ķēdīte strādā, ja pirms mums esošie klubi neizmanto savas iespējas piedalīties. Tur FIBA ir ļoti daudz iespēju variēt ar šiem lēmumiem, ja valsts čempions atsakās piedalīties turnīrā. Nav tā, ka viss pa ķēdīti krīt uz leju – čempions atsakās un iespēja tiek dota nākamajiem. Tur ir mazliet savādāk, tas ir subjektīvs process. Cik saprotu, tad Latvijai kā valstij šobrīd pienākas viena vieta Čempionu līgas grupu turnīrā. Vismaz skatoties reitingu un mēģinot saprast FIBA noteikumu sistēmu.
Kluba prezidents Edgars Buļs nereti uzsver, ka “Zeļļi” ir kas vairāk par basketbolu. Kā tev izskatās dinamika interesē ap un par klubu ārpus sportiskā rezultāta?
To drīzāk vajadzētu nokomentēt prezidenta kungam. Tas īsti nav mans lauciņš, taču kaut kāda bāze un pamata interese par mums ir izveidojusies, taču tā neaug tādā ģeometriskā progresijā kā optimistiskākajos scenārijos bijām iztēlojušies pašā sākumā. Tas process kaut kur ir apstājies, un tas ir jādomā, kāpēc tā. Bet es detalizēti šeit neko vairāk nepateikšu.
Šis raksts ir portāla Sportajaunumi.com īpašums. Jebkāda veida satura pārpublicēšana, kopēšana, izplatīšana vai citāda veida izmantošana bez iepriekšējas rakstiskas atļaujas no Sportajaunumi.com redakcijas ir aizliegta. Lai saņemtu atļauju pārpublicēt šo rakstu, lūdzu, sazinieties ar redakciju, rakstot uz info@sportajaunumi.com