Krievijas uzsāktā karadarbībā Ukrainā turpinās, bet Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) jūlija sākumā provizoriski atcēla Krievijas Olimpiskajai komitejai piešķirto diskvalifkāciju, tādejādi paverot ceļu Krievijas sportistiem uz dalību 2028. gada Losandželosas olimpiskajās spēlēs. Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) ir stingri nosodījusi SOK izpildkomitejas lēmumu. Pret krievu atgriešanos sacensību apritē kopš kara sākuma ir arī Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija (FIL), kuru vada Einars Fogelis.
Vaicāts par krievu pilntiesīgu atgriešanos kamaniņieku sacensībās, sarunā ar Sportajaunumi.com Fogelis uzsvēra, ka situācija nav mainījusies. “2022. gada marta pirmajās dienās no ziemas sporta veidu federācijām Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija bija pirmā, kas liedza krieviem piedalīties jebkura līmeņa starptautiskajās sacensībās un liedza viņiem ieņemt vietas FIL valdē un komisijās. Turpmāko četru gadu laikā šajā jautājumā lēmumu pieņēma FIL kongress, kas konsekventi balsoja pret krievu dalību piedalīšanos sacensībās.
Pagājušajā gadā pēc FIL kongresa, kurā aptuveni 90 procenti nobalsoja pret krievu atgriešanos starptautiskajā apritē, krievi pārsūdzēja mūsu lēmumu Sporta Arbitrāžas tiesā (CAS). Ņemot vērā Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) rekomendācijas CAS daļēji prasību apmierināja, uzliekot mums par pienākumu pielaist krievus sacensībām neitrālo atlētu statusā. Tāda ir aktuālā situācija arī šobrīd.”
Pasaules kausa (PK) 2025./2026. gada sezonas 3. posma sacensībām Leikplesidā Krievijas Kamaniņu braukšanas federācijas pārstāvji pieteica sešus sportistus, taču FIL veica izmeklēšanu un pierādīja, ka trīs no sešiem neatbilst neitrālo atlētu statusam. Pirms PK 4. posma sacensībām Siguldā Latvijas Ārlietu ministre Baiba Braže Latvijai nevēlamu personu sarakstā iekļāva 14 Krievijas kamaniņu sportistus, liedzot viņiem ieceļot valstī. Turpmākajos PK posmos startēja trīs krievu kamaniņnieki – Matvejs Perestoroņins, Pāvels Repilovs un Darja Oļesika. 2026. gada Milānas un Kortīnas d’Ampeco olimpiskajām spēlēm neitrālo atlētu statusā kvalificējās divi – Repilovs un Oļesika.
“Krievi bija iesnieguši prasību CAS arī par savu divnieku ekipāžu, taču tiesvedību uzvarējām mēs un viņi netika pielaisti sacensībām. Attiecībā uz krievu nestartēšanu Siguldā, katrai valstij ir sava politika. Atbildīgās amatpersonas var klasificēt – ielaist vai arī neielaist konkrētos cilvēkus savā valstī. No SOK ir uzstādījums, ka olimpiskā kvalifikācija nevar notikt valstī, kurā nav iespējams piedalīties visiem, kuriem tajā brīdī ir tiesības to darīt. Starptautiskās federācijas rīkotajās sacensībās nav šāds nosacījums. Ja, piemēram, valstī X kādi sportisti netiek ielaisti, tā jau nav mana atbildība,” norādīja Fogelis.
“Mums septembra beigās vēl būs ārkārtas kongress, kur šis jautājums tiks izskatīts. Mums lēmumu nepieņem prezidijs un arī ne valde, bet gan kongress. Līdz šim nostāja ir bijusi ļoti konsekventa – pret krievu dalību sacensībās. Kāda būs nākamreiz? – to uzzināsim pēc pāris mēnešiem kongresā, bet, visticamāk, saglabāsies iepriekšējā, jo pēc būtības nekas jau nav mainījies.
Katrā ziņā es pašlaik neizskatu variantu, ka kamaniņu braukšanas sacensībās nākamsezon krievi varētu atgriezties ar savu karogu.” Fogelis kā FIL prezidents var izteikt savu viedokli, bet lēmuma pieņemšanā izšķirošā loma būs federācijas 34 vai 35 dalībvalstu nostājai.
Einars norāda, ka SOK pozīcija ir mainījusies. “SOK savā valdes sēdē pieņēma konkrētus lēmumus, kurus viņi traktē kā rekomendējošus, bet tajā pašā laikā viņi ir noņēmuši visus ierobežojumus, tai skaitā arī rekomendācijas attiecībā uz neitralitātes statusu. Lēmumi, kuri bija pieņemti 2022. gadā no SOK puses, tajā skaitā par Krievijas Olimpiskās komitejas diskvalifikāciju, tas viss ir šobrīd noņemts. Kā šie procesi nākotnē attīstīsies, pagaidām grūti prognozēt.
Es zinu, ka vairākas starptautiskās federācijas, tostarp Vieglatlētikas, no Krievijas puses ir iesūdzētas Starptautiskajā Arbitrāžas tiesā. Gaidīsim rezultātu.” Ļoti liela varbūtība, ka krievi iesūdzēs CAS arī Starptautisko Kamaniņu sporta federāciju.
Latvijas skeletona izlases treneris Ivo Šteinbergs intervijā Sportajaunumi.com iepriekš skaidroja, ka nozīmīga loma esot starptautisko federāciju maciņu biezumam. Piemēram, Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (FIBT) esot nabadzīgāko federāciju skaitā, tāpēc viņiem svarīgi esot saņemt SOK dotācijas un attiecīgi lēmumu pieņemšanā ir jāvadās pēc SOK rekomendācijām.
“Tā ir ļoti vienkāršota pieeja,” uzskata Fogelis. “Viena no turīgākajām organizācijām ir ATP Tour, kas organizē vīriešu profesionālos tenisa turnīrus. Viņi jau no kara sākuma nav lieguši krieviem piedalīties sacensībās un turpina to darīt joprojām. Šī organizācija nekādi neatbilst Šteinberga nosauktajam kritērijam. Es ieteiktu skaitīties citā virzienā. Lielāka nozīme ir tam, cik procentuāli balsu Eiropai ir attiecīgajā federācijā. Tāpēc arī peldēšanas, vingrošanas, volejbola, šaušanas, cīņas sporta veidu un vēl vairākas federācijas ir nobalsojušas par krievu atgriešanos sacensībās. Āfrikas pārstāvji saka, ka pie viņiem visu laiku ir karadarbība. Pasaules Olimpisko komiteju Ģenerālajā asamblejā Krievijas iebrukuma pirmajā gadā viens no Āfrikas pārstāvjiem tā arī pajautāja: kur jūs bijāt, kad pie mums pusi olimpiskās komitejas pārstāvju apšāva?”
Starptautiskajā Kamaniņu federācijā iepriekšējie balsojumi skaidri norāda uz salīdzinoši nelielo atbalstu krieviem. Piemēram, par Krievijas pārstāvja ievēlēšanu kāda no FIL komisijām par bijuši tikai četri vai pieci no 38 kongresa delegātiem.