Cilvēkiem ar zemāku fizisko sagatavotību nepieciešams vairāk fizisko aktivitāšu nekā cilvēkiem labā formā, lai sasniegtu līdzvērtīgu sirds un asinsvadu veselības uzlabojumu, secināts jaunā pētījumā. Tomēr eksperti uzsver – galvenais vēstījums sabiedrībai joprojām ir nemainīgs – kustēties ir būtiski, un pat neliels aktivitāšu pieaugums dod ieguvumus veselībai.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā “British Journal of Sports Medicine”, pētnieki analizēja vairāk nekā 17 000 pieaugušo britu datus no “UK Biobank”. Dalībnieki vecumā no 40 līdz 69 gadiem veica velotestu, lai noteiktu savu kardiorespiratoro sagatavotību, kā arī nedēļu nēsāja aktivitāšu izsekotājus.
Pētījuma dalībnieki tika novēroti vidēji astoņus gadus. Šajā laikā tika reģistrēti vairāk nekā 1200 sirds un asinsvadu slimību gadījumi, tostarp infarkti, insulti, priekškambaru fibrilācija un sirds mazspēja.
150 minūtes nedēļā joprojām ir minimums
Cilvēkiem tiek ieteikts nedēļā veikt vismaz 150 minūtes mērenas vai intensīvas fiziskās aktivitātes – piemēram, ātru iešanu, riteņbraukšanu vai skriešanu.
Pētījuma rezultāti liecina, ka šāds aktivitāšu apjoms samazina sirds un asinsvadu slimību risku par aptuveni 8–9%.
Tomēr pētnieki atklāja, ka cilvēkiem ar sliktāku sākotnējo fizisko sagatavotību nepieciešams vēl lielāks aktivitāšu apjoms, lai sasniegtu tādu pašu ieguvumu kā fiziski sagatavotākiem cilvēkiem.
Piemēram: Lai samazinātu risku par 20%, cilvēkiem ar zemāko fizisko sagatavotību bija nepieciešamas aptuveni 370 minūtes fizisko aktivitāšu nedēļā.
Cilvēkiem ar visaugstāko fiziskās sagatavotības līmeni pietika ar aptuveni 340 minūtēm nedēļā.
Lai sasniegtu vairāk nekā 30% riska samazinājumu, mazāk sagatavotajiem bija nepieciešamas vairāk nekā 10 stundas aktivitāšu nedēļā, kamēr labākajā formā esošajiem – nedaudz vairāk par deviņām stundām.
Pētnieki secina, ka pašreizējās vadlīnijas nodrošina “universālu minimālo aizsardzības līmeni”, taču optimālai sirds veselībai dažiem cilvēkiem var būt vajadzīgs ievērojami lielāks fizisko aktivitāšu apjoms.
Pēc ekspertu teiktā, cilvēki, kuri spēj katru dienu vairāk nekā stundu nodarboties ar vidēji intensīvām vai intensīvām aktivitātēm, neapšaubāmi iegūst papildu labumu veselībai, taču katra kustība jebkurā gadījumā ir zelta vērta. Arī 150 minūtes fizisko aktivitāšu nedēļā ir ieguvums veselībai.
Raksts sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.