Lai uzlabotu veselību, nav obligāti katru dienu jāpavada stunda sporta zālē. Jaunā pētījumā secināts, ka ievērojamu labumu var sniegt arī pavisam īsi, taču intensīvāki kustību brīži ikdienā. Zinātnieki secinājuši, ka cilvēkiem, kuri regulāri iekļauj enerģiskākas fiziskās aktivitātes, ir mazāks risks saslimt ar vairākām nopietnām hroniskām slimībām.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “European Heart Journal”, analizēti vairāk nekā 470 000 cilvēku dati no Apvienotās Karalistes biobankas. Daļa dalībnieku fiziskās aktivitātes reģistrēja ar kustību sensoriem, bet citi paši sniedza informāciju par saviem paradumiem. Viņu veselības stāvoklis tika novērots vidēji deviņus gadus.
Mazāks risks astoņām slimībām
Pētnieki secināja, ka nozīme ir ne tikai tam, cik daudz cilvēks kustas, bet arī tam, cik intensīvas ir šīs aktivitātes. Ja vismaz neliela daļa no ikdienas kustībām bija enerģiskas, ievērojami samazinājās vairāku slimību risks.
Salīdzinot ar cilvēkiem, kuri neveica intensīvas fiziskās aktivitātes, tiem, kuru ikdienā tās veidoja vairāk nekā četrus procentus no kopējās fiziskās slodzes, tika novērots:
par 63% mazāks demences risks;
par 60% mazāks 2. tipa diabēta risks;
par 48% mazāks taukainu aknu slimības risks;
par 44% mazāks hronisku elpceļu slimību risks;
par 41% mazāks hroniskas nieru slimības risks;
par 39% mazāks iekaisuma slimību risks;
par 31% mazāks nopietnu sirds un asinsvadu slimību risks;
par 29% mazāks priekškambaru fibrilācijas risks.
Turklāt šajā grupā kopējais priekšlaicīgas nāves risks bija par 46% zemāks.
Nav jābūt sportistam
Pētījuma autori uzsver, ka pozitīvā ietekme bija novērojama ne tikai fiziski aktīviem cilvēkiem. Arī tiem, kuri kopumā kustējās maz, ieguvumus deva kaut dažas īsas, bet intensīvākas aktivitātes dienas laikā.
Tas nozīmē, ka nav nepieciešami gari un smagi treniņi. Dažkārt pietiek ar ātru kāpšanu pa kāpnēm, strauju iešanu, skriešanu pakaļ autobusam vai smagāku iepirkumu uznešanu pa kāpnēm.
Kā saprast, ka slodze ir pietiekami intensīva?
Viens no vienkāršākajiem veidiem ir tā dēvētais “sarunu tests”. Ja fiziskās aktivitātes laikā vēl var brīvi sarunāties pilnos teikumos, slodze, visticamāk, ir viegla vai vidēja. Savukārt, ja elpa kļūst tik strauja, ka iespējams pateikt tikai dažus vārdus, aktivitāte jau uzskatāma par intensīvu.
Šāda slodze katram cilvēkam būs atšķirīga un atkarīga no vecuma, veselības stāvokļa un fiziskās sagatavotības.
Speciālisti iesaka enerģiskākas kustības sadalīt vairākos īsos posmos visas dienas garumā. Piemēram, lifta vietā izvēlēties kāpnes, daļu ceļa uz darbu noiet ātrākā tempā vai pastaigas laikā ik pa laikam paātrināt soli.
Savukārt regulāru treniņu laikā var izmantot intervālu principu – īsus intensīvākus posmus mijot ar mierīgāku tempu. Pat 30–60 sekundes ilga lielāka slodze var dot labumu veselībai.
Vienlaikus eksperti atgādina, ka šis ir novērojuma pētījums, kas parāda saistību starp intensīvākām fiziskām aktivitātēm un labāku veselību, taču tas vēl nepierāda tiešu cēloņsakarību. Cilvēkiem ar sirds slimībām vai citām hroniskām veselības problēmām pirms intensīvāku treniņu uzsākšanas ieteicams konsultēties ar ārstu.