Kvalitāte aizstāja kvantitāti – arī tā var vērtēt mūsējo iespēto, jo Birmingemā startēja mazākais Latvijas vieglatlētu skaits Eiropas čempionātā (EČ) pēc neatkarības atgūšanas. Tikai septiņi ieradās EČ mājvietā, viens no starta atteicās, bet viena medaļa tik un tā atceļoja uz Rīgu.
Par reālu medaļu pretendenti tika uzskatīta šķēpmetēja Anete Sietiņa, kura pērn bija ieguvusi otro vietu pasaules čempionātā, taču viņa nesasniedza savām spējām atbilstošu rezultātu. “Izšāva” vīriešu šķēpmešanu sacensību dalībnieks Patriks Gailums. Viņa iegūtā bronzas medaļa gan īsti nav ierindojama pārsteigumu sadaļā, jo, pēc iepriekš sasniegtā personiskā rekorda (84,05), Patriku varēja uzlūkot kā pretendentu uz godalgu. Nebija tikai pārliecības, vai pēc smagā savainojuma ar salīdzinoši maz startiem viņš būs paguvis uzķert īsto tehnisko izpildījumu.
Par sprinteri Oskaru Gravu runāja kā par iespējamo finālistu. To gan laikam neviens nevarēja paredzēt, ka par krūts tiesu viņš atpaliks no bronzas medaļas un izcīnīs augsto 5. vietu 200 metru skrējienā.
Par soļotājiem Modru Liepiņu un Raivo Saulgriezi runāja kā par potenciālajiem Latvijas rekorda labotājiem, jo pusmaratons un maratons ir salīdzinoši jaunas disciplīnas. Abi arī uzlaboja savus iepriekš sasniegtos rezultātus.
Par kārtslēcēju Valteru Kreišu nebija īstas pārliecības, ka viņš ir gatavs augstam “lidojumam”, jo sezonas rezultātu tendence nebija iepriecinoša. Ahileja savainojums lika par sevi manīt pašā nepiemērotākajā brīdī.
Par Krišjāni Suntažu bija puslīdz skaidrs, ka viņam būs grūti pretendēt uz vietu finālsacensībās, taču nevarēja paredzēt, ka savainojuma dēļ viņš no startēšanas atteiksies.
Sportajaunumi.com vērtē Latvijas vieglatlētus Eiropas čempionātā (EČ) Birmingemā
Komentārs:
Šosezon sasniegtie rezultāti tikai ar vienu metienu aiz 60 metru atzīmes nedeva pamatu lielam optimismam, taču pērn izcīnītā pasaules čempionāta sudraba medaļa atstāja vietu cerībai, ka arī šoreiz sezonas galvenajā startā tiks sasniegts labākais rezultāts. Pati sportiste pēc sacensībām sacīja, ka sezona bijusi ļoti grūta, tāpēc arī šāds iznākums. Bronzas medaļai pietika ar 60,93 metru tālu metienu, tāpēc, jo lielāka, ir rūgtuma sajūta par neizmantoto iespēju.
Komentārs:
Neviennozīmīgi ir vērtējams Liepiņas sniegums. Sportiste sasniedza jaunu personisko un Latvijas rekordu, taču jāņem vērā, ka soļošanas pusmaratons ir jauna disciplīna, tāpēc arī sacensībās bija rekordu birums. Modra ir pelnījusi uzslavu par to, ka pēc desmit gadu pauzes atsāka nopietni trenēties un 41 gada vecumā debitēja augstākā ranga sacensībās, tomēr distancē nevienu no konkurentēm neapsteidza, jo viena soļotāja nefinišēja. Vērtējumam par pamatu ir sportistes iespētais pret pašas iepriekš sasniegto rezultātu.
Komentārs:
Patīkamākais pārsteigums Latvijas komandā. Trenera izvirzītais uzdevums sasniegt finālu jau pamodināja skeptiķus, ka ir pārāk augstu nomērķēts. Beigās izrādījās, ka Oskars ir gatavs jau cīņai par medaļu. Tikai pēc fotofiniša izpētes viņam tika piešķirta piektā vieta. Degungalā palika bronzas medaļa. Jāatceras, ka sprinta disciplīnām vieglatlētikas sacensībām ir pievērsta īpaša uzmanību.
Komentārs:
Ahileja savainojums izgaisināja visas cerības sasniegt savam līmenim atbilstošu rezultātu. Bijusi pat doma atteikties no starta. Finālā iekļuva sportisti arī ar 5,45 metru augstumā pārvarētu latiņu, tiesa, viņi to paveica pirmajā mēģinājumā. Pēc sacensībām Valters atzina, ka no vienas puses pat labi, ka viņš neiekļuva finālsacensībās, jo savainojuma dēļ, iespējams, no startēšanas būtu jāatsakās.
Komentārs:
Izmantoja savu lielo iespēju. Savā ziņā arī paveicās, jo ceturtās vietas īpašnieks tika apsteigts par vienu centimetru. Iegūtā medaļa ir kā balva par pacietīgo darbu garajā rehabilitācijas periodā. Parīzes 2024. gada olimpiskajās spēlēs Gailums guva smagu ceļgala traumu un pēc operācijas pilnībā izlaida 2025. gada sezonu. Patrika piemērs ir pamācošs, ka, paralēli treniņiem ejot uz darbu, var aizsniegties līdz medaļai augsta mēroga mačos.
Komentārs:
Soļošanas maratona distance arī ir salīdzinoši jauna disciplīna, tāpēc arī bija vieglāk aizsniegties līdz rekorda labojumam. Raivo savu iepriekšējo Latvijas rekordu uzlaboja par vairāk, nekā divām minūtēm. Kā jau SJ prognozēja, iekļūt labāko desmitniekā neizdevās, taču atzīnīgi vērtējama arī 13. vieta.
Krišjānis Suntažs
bez vērtējuma
Disciplīna: šķēpa mešana – bez rezultāta
Komentārs:
Nav ko komentēt, jo iesildīšanās laikā gūtā savainojuma dēļ neizgāja uz starta.
