Augstākā tiesa (AT) atstājusi negrozītu un spēkā stāsies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta uzņēmēja un basketbola funkcionāra Mārtiņa Lauvas vadītās Basketbola attīstības aģentūras jeb SIA “BAA Rīga” prasība pret basketbolistu Dāvi Bertānu par atlīdzības piedziņu saistībā ar līgumu, kas tika slēgts, viņam vēl esot nepilngadīgam, aģentūra LETA uzzināja AT.
Tolaik vēl nepilngadīgā Bertāna vecāki 2009. gadā viņa vārdā noslēdza līgumu ar “BAA Rīga”, kas sportistiem piedāvāja pakalpojumu kopumu profesionālo spēju un karjeras attīstībai. Līguma mērķis bija jaunietim nodrošināt veiksmīgu profesionāla sportista karjeru.
Līgums tika noslēgts uz 15 gadiem jeb līdz 2024. gadam un paredzēja dažādus pakalpojumus, piemēram, treniņi speciālistu uzraudzībā un sporta medicīnas pakalpojumi, psihologa pakalpojumi, kā arī atbalsts mārketinga, juridisko pakalpojumu un grāmatvedības jomās.
Bertāns par to apņēmās maksāt “BAA Rīga” 10% atlīdzību no visiem šī līguma darbības laikā gūtajiem neto ienākumiem, kas saņemti, spēlējot basketbolu profesionālā līmenī, kā arī no reklāmas, mārketinga un mediju pasākumiem. Šis nosacījums būtu spēkā, ja Bertāna ienākumi būtu vismaz 1500 eiro mēnesī.
Sasniedzot pilngadību, Bertāns līgumu lauza, bet “BAA Rīga” vērsās tiesā pret Bertānu un viņa vecākiem, cenšoties piedzīt līgumā paredzētos 10% no visiem viņa sporta karjerā gūtajiem ienākumiem.
Prasībā bija norādīts, ka Bertāns tobrīd jau bija nopelnījis 16 miljonus eiro, līdz ar to uzņēmums pieprasīja 1,6 miljonus eiro.
Rīgas Pārdaugavas tiesa un Rīgas apgabaltiesa atzina, ka līguma noteikums ir negodīgs un līgums ir spēkā neesošs no noslēgšanas brīža. “BAA Rīga” iesniedza kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā, kura nolēma par to vērsties Eiropas Savienības Tiesā (EST), lai noskaidrotu, vai direktīva par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ir piemērojama strīdīgajam līgumam un cik lielā mērā līguma noteikums ir tai pretrunā.
Vadoties no EST izteiktajām atziņām, AT secināja, ka Latvijas tiesu iepriekš izdarītie secinājumi atbilst Eiropas Savienības tiesību pareizai piemērošanai. Apelācijas instances tiesa pareizi atzinusi, ka pušu noslēgtais līgums ietilpst patērētāju tiesību jomā, un pamatoti vērtējusi, vai līguma noteikums par atlīdzību ir formulēts skaidri un saprotami, kā arī izvērtējusi tā atbilstību pieņemtajai tirgus praksei.
AT atzina, ka situācijā, kas kopumā nav atbilstoša pušu ekonomisko interešu līdzsvaram, nepilngadīgs sportists nebūtu piekritis līgumā noteiktajam atlīdzības apmēram, ja pretējā puse būtu pret viņu izturējusies godīgi un līdzvērtīgi, nevis vienpusēji noteikusi atlīdzības apjomu atbilstoši saviem ieskatiem.
Tāpat AT norāda, ka puses skaidri paudušas gribu noslēgt atlīdzības līgumu, tāpēc konkrēto līguma noteikumu atzīšana par netaisnīgiem nenozīmē, ka prasītājam nevarētu būt tiesības uz atlīdzību par faktiski sniegtajiem pakalpojumiem.
Jau ziņots, ka EST, atbildot uz AT jautājumiem, noteica, ka līguma noteikums, kas jaunam sportistam paredz pienākumu turpmākās profesionālās karjeras laikā maksāt daļu no saviem ienākumiem, var būt negodīgs, ja līgums nav formulēts vienkāršā, skaidri saprotamā valodā.
Attiecībā uz to EST atgādināja, ka direktīvā par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ir paredzēta arī pārskatāmības prasība, un šajā kontekstā patērētājam ir jāsaņem visa nepieciešamā informācija, lai tas varētu izvērtēt savu saistību ekonomiskās sekas. Pretējā gadījumā nevarot uzskatīt, ka šī līgums ir formulēts vienkāršā, skaidri saprotamā valodā.
Izvērtējot, vai līguma noteikums ir negodīgs, ir nozīme arī apstāklim, ka līguma noslēgšanas brīdī patērētājs bija nepilngadīgs un līgumu viņa vārdā noslēdza vecāki, atzīst EST.
EST apstiprina, ka direktīva šajā situācijā ir piemērojama, tomēr atgādina, ka līguma noteikuma negodīguma novērtējums nevar attiekties ne uz noteikumiem par līguma galvenā priekšmeta definīciju, ne arī uz noteikumiem par cenas un atlīdzības atbilstīgumu pakalpojumiem vai precēm, kas par to saņemtas, ciktāl šie noteikumi ir vienkāršā, skaidri saprotamā valodā.
Šis izņēmums ir piemērojams tādam noteikumam, kā šajā lietā aplūkotais, un tādēļ valsts tiesa tā negodīgumu var novērtēt tikai tad, ja tā uzskata, ka tas nav formulēts vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, uzsver EST. Valsts tiesībās tomēr var būt paredzēts arī augstāku patērētāju aizsardzības līmeni. Ja tas tā ir, tiesa var pārbaudīt noteikuma negodīgumu pat tad, ja komersants to iepriekš ir formulējis vienkāršā, skaidri saprotamā valodā.
EST piebilst, ka tiesa, kura ir konstatējusi, ka starp komersantu un patērētāju noslēgta līguma noteikums ir negodīgs, nevar samazināt no patērētāja piedzenamo summu līdz faktisko izdevumu apmēram, kas pakalpojumu sniedzējam radušies, izpildot šo līgumu.
“BAA Rīga” savulaik dibināja uzņēmēji Lauva un Renārs Rutkis, sākotnēji starp tās īpašniekiem bija arī basketbola aģents un funkcionārs Artūrs Šēnhofs, basketbola funkcionārs Ivars Bērziņš un Ventspils uzņēmumu menedžeris Andris Vilcmeiers.
Sadarbību ar aģentūru noslēdza daudzi toreiz talantīgi basketbolisti, kas vēlāk spēlējuši Latvijas izlasē, piemēram, arī Bertāna brālis Dairis Bertāns, Jānis Strēlnieks, Jānis Timma u.c. Vairāki no viņiem gan vēlāk sadarbību ar aģentūru pārtrauca.
Profesionālo karjeru Bertāns uzsāka Latvijā 2009. gadā, kad Latvijas Basketbola līgā (LBL) devās laukumā komandas “Ķeizarmežs” rindās, bet 2010. gadā viņš sezonu sāka citā LBL vienībā “Barons”. Sezonas turpinājumā pēc pilngadības sasniegšanas Bertāns devās uz ārzemēm, pievienojoties Slovēnijas klubam Ļubļanas “Olimpija”.
2019. gadā Latvijas basketbolists nonāca Vašingtonas “Wizards” komandā, kas 2020. gadā ar viņu noslēdza līgumu uz pieciem gadiem par 80 miljoniem ASV dolāru. Karjeras turpinājumā viņš tika aizmainīts uz Dalsas “Mavericks”, pēc tam nonāca Oklahomasitijas “Thunder”, kas viņu tālāk aizmainīja uz Šarlotas “Hornets”.
Bertāns, spēlējot NBA, kopā nopelnīja nepilnus 85 miljonus ASV dolāru.
2024. gadā viņš atgriezās Eiropas turnīros, noslēdzot līgumu ar Apvieno Arābu Emirātu klubu “Dubai”, kas spēlē Adrijas līgā un šogad kļuva par šīs līgas čempioni.
“BAA Rīga” pamatkapitāls ir 14 227 eiro, un patlaban tās īpašnieki ir Elīna Lauva (51%), Vilcmeiers (25%) un Ēriks Kehris (24%), bet valdē aizvien strādā Mārtiņš Lauva, liecina “firmas.lv” informācija.