Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto Sporta likuma projektu, kas paredz ieviest jaunu sporta pārvaldības sistēmu un sporta finansēšanas modeli.
Pašreizējais Sporta likums ir spēkā kopš 2002. gada, un, lai arī tajā ir veikti vairāki grozījumi, sporta nozare pēdējo 20 gadu laikā ir būtiski mainījusies, jauna likuma nepieciešamību pamato IZM. Līdz ar to nepieciešams jauns, sistēmisks regulējums, kas nodrošinātu skaidrāku pārvaldību, lielāku caurspīdīgumu un atbilstību mūsdienu sporta attīstības tendencēm, norāda IZM.
Likumprojekta mērķis ir noteikt jaunus sporta organizēšanas un attīstības pamatus, pilnveidot sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci, kā arī precizēt sportistu un sporta darbinieku nodarbinātības tiesisko regulējumu.
Jaunajā likumā tiek definēti sporta pamatprincipi – vienlīdzība, godīga spēle, drošība un laba pārvaldība, kā arī uzsvērta sporta loma sabiedrības veselības veicināšanā un izglītībā.
Jaunajā likumā tiks precizēti sporta virzieni – augstu sasniegumu sports, profesionālais sports, bērnu un jauniešu sports, parasports, adaptīvais sports, kā arī tautas un veterānu sports. Tāpat definēts profesionāla sportista statuss, nosakot, ka profesionāls sportists ir persona, kura uz darba līguma pamata un par samaksu gatavojas sacensībām un piedalās tajās.
Jaunais regulējums paredz arī izveidot Sporta reģistru, kas nodrošinās vienotu informācijas uzkrāšanu par sporta organizācijām, sportistiem, sporta speciālistiem un sporta infrastruktūru. Tajā iekļaus arī informāciju par piešķirtajām antidopinga sankcijām.
Plānots noteikt arī stingrākas prasības sporta treneriem un tiesnešiem. Par profesionālu darbību bez nepieciešamā sertifikāta paredzēta administratīvā atbildība. Tāpat noteikti ierobežojumi personām, kuras sodītas par manipulācijām ar sporta sacensībām vai noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Vienlaikus saglabāts līdzšinējais regulējums antidopinga jomā un noteikts aizliegums piedalīties sporta sacensībās ar Krievijas un Baltkrievijas pārstāvju līdzdalību.
Likumprojekts paredz Valsts sporta fonda izveides tiesisko ietvaru, lai dažādotu sporta finansējuma avotus un veicinātu privātā finansējuma piesaisti. Vienlaikus noteikts, ka valsts budžeta finansējums sportam tiks piešķirts saskaņā ar gadskārtējo budžeta likumu, prioritāti saglabājot bērnu un jauniešu sportam.
Tāpat likumprojektā sportistiem nostiprinātas tiesības ne tikai piedalīties treniņos un sacensībās, bet arī atteikties no tām drošības, veselības vai ētikas apsvērumu dēļ.
Vienlaikus likums nosaka plašākas tiesības uz informāciju, atbalstu un palīdzību karjeras un izglītības laikā. Papildinātie pienākumi veicinās sportistu profesionālo atbildību un aktīvāku komunikāciju, stiprinot sporta reputāciju.
Likumprojektā pārskatīts Latvijas Nacionālās sporta padomes statuss un sastāvs, nodrošinot plašāku nozares pārstāvniecību. Sporta federāciju un sporta darbinieku vadībai noteiktas stingrākas reputācijas prasības, stiprinot uzticēšanos sporta pārvaldībai. Vienlaikus palielinātas caurspīdīguma prasības, paredzot publisku lēmumu un finanšu informācijas pieejamību.
Valdībā apstiprinātais likuma projekts arī ievieš skaidru administratīvo atbildību par pārkāpumiem sporta jomā. Noteikta arī finansējuma atgūšanas kārtība gadījumos, kad konstatēti būtiski noteikumu vai godīgas spēles principu pārkāpumi. Jaunais regulējums stiprinās atbildību un godīgas konkurences principus sportā.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Raimonds Lazdiņš valdības locekļiem šodien uzsvēra, ka sagatavotais likumprojekts ir jautājums, ar kuru ministriem noteikti jāvirzās uz priekšu, bet par niansēm tālākā apspriešanas gaitā jau varēšot vienoties deputāti, skatot to Saeimā.
Lazdiņš aicināja sporta nozares attīstībā rēķināties ar to bērnu skaitu, kuri vispār nenodarbojas ar sportu. Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aprēķiniem, tie esot aptuveni 27 000 bērnu, informēja LOK prezidents. Viņš uzsvēra, ka vispārējā fiziskā sagatavotība jāveicina jau skolās.
Savukārt jautājumā par treneriem Lazdiņš uzskata, ka vienai no treneru sertifikācijas atslēgām esot jābūt medicīnai. Treneriem tā esot jāzina.
Arī Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Vladimirs Šteinbergs uzsvēra, ka nozare atbalsta likumprojekta tālāku virzību.
Vienlaikus viņš pauda, ka visai nozarei un citiem iesaistītajiem vēl ir liels darbs priekšā, lai izveidotu daudzpakāpju atbalsta sistēmu sporta attīstībai valstī.
Šteinbergs valdības sēdē arī aicināja pēc iespējas ātrāk izstrādāt un virzīt apstiprināšanai Sporta fonda likumu, uzsverot, ka tas ir svarīgs jautājums nozarei.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iebilda pret apstiprinātā likumprojekta panta daļu, kas paredz, ka pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka kārtību un kritērijus pašvaldības finansējuma piešķiršanai akreditētām privātām sporta izglītības iestādēm savā administratīvajā teritorijā.
Kā ministriem sēdē pauda LPS pārstāvis Guntis Apinis, šādā veidā pašvaldībām ir uzlikts jauns uzdevums – finansēt privātās sporta iestādes.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka pašvaldībām būs iespēja meklēt līdzekļus esošā finansējuma ietvaros, un arī, piemēram, privātos bērnudārzus pašvaldības šobrīd atbalsta. “Domāju, ka diskusija turpināsies Saeimā,” teica Siliņa.
Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimai.
Jaunais Sporta likums varētu stāties spēkā šī gada jūlijā. Līdz tam paredzēts izstrādāt un pieņemt vairākus Ministra kabineta noteikumus, kas nodrošinās jaunā regulējuma ieviešanu praksē, norādīts projekta anotācijā.