Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par Valsts sporta fonda izveidi, kas paredz ieviest jaunu un caurskatāmāku valsts sporta finansēšanas modeli. Kā Sportajaunumi.com sacīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Raimonds Lazdiņš, Latvijas sportam gadiem ilgi trūkst stabila un prognozējama finansējuma, tādēļ Valsts sporta fonda izveide ir būtisks solis visas nozares attīstībai.
Viņš atgādināja, ka līdz 2001. gadam sporta finansējums tika nodrošināts no akcīzes nodokļu ieņēmumiem, taču pēc tam šī sistēma tika likvidēta.
“Tad nāca ziedošanas sāga, Latvijas valsts mežu sāga… Kultūrai izdevās atjaunot Kultūrkapitāla fondu, kas tiek finansēts arī no azartspēļu ieņēmumiem. Šis ir tas brīdis, kad jāsaprot, ka ar pliku LNG (līdzekļi neparedzētiem gadījumiem) un neskaidriem termiņiem sporta eksistence, maigi izsakoties, neveicina sabiedrības veselības un attīstības uzlabošanos,” sarunā uzsvēra Lazdiņš.
Pēc viņa teiktā, ilgstošais finansējuma trūkums atstājis negatīvu ietekmi ne tikai uz sportu, bet arī uz sabiedrības veselību. Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien mazkustīgāki, samazinās fiziskā sagatavotība, bet sporta infrastruktūra daudzviet ir novecojusi. Tāpat sporta organizācijas regulāri saskaras ar neprognozējamu finansējumu.
“Šodien (saruna notika 3. jūlijā) federācijas vēl nav saņēmušas Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas (LKSSA) finansējumu, kas, manuprāt, ir absurds,” norādīja LOK prezidents.
Viņš kā piemēru minēja arī starptautisku sporta pasākumu organizēšanu, kur izmaksas var negaidīti pieaugt pat vairākas reizes, padarot ilgtermiņa plānošanu gandrīz neiespējamu.
LOK prezidents minēja piemēru, kā šī neprognozējamība izpaužas: “Ja iepriekš apsardzes un policijas pakalpojumi maksāja 50 000 eiro, tad spēļu laikā izmaksas pēkšņi jau pieaug līdz 120 000 eiro. Tas taču nav normāli.
Šāda neprognozējamība ir novedusi pie tā, ka nav cita ceļa – ja vēlamies veselīgu sabiedrību un vienmērīgu sporta attīstību, mums ir jārada instruments, kas to nodrošina.”
Lazdiņš skaidroja, ka Valsts sporta fonds paredzēts kā papildu finansējuma avots, nevis esošā finansējuma pārdale.
“Mēs runājam par papildu naudu, nevis par esošās naudas pārdali. Finansējumam jābūt balstītam uz skaidri saprotamiem noteikumiem vismaz viena olimpiskā cikla jeb četru gadu periodā, lai varētu plānot savus izdevumus un attīstību,” viņš uzsvēra.
Plānots, ka fonds finansēs vairākas būtiskas jomas – augstu sasniegumu sportu, sporta infrastruktūras attīstību, dažāda līmeņa sporta pasākumus, kā arī tautas sportu un jaunatnes sporta attīstību.
Vienlaikus Lazdiņš uzsvēra, ka fonda darbības pamatā būs caurskatāmība un skaidri noteikumi. Fonda padomē paredzēts iesaistīt valsts institūciju, sporta organizāciju un finanšu jomas pārstāvjus, savukārt finansējuma piešķiršanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
LOK prezidents arī norādīja, ka ir kategoriski pret situāciju, kurā fonda līdzekļi tiktu izmantoti administratīvajām izmaksām.
“Naudai pēc iespējas vairāk jānonāk sporta nozarē. Ar savu piemēru vēlamies parādīt, ka varam izveidot sistēmu, kas patiešām attīsta sportu.”
“Katram piešķīrumam ir jābūt absolūti saprotamam un sabiedrībai pamatotam,” uzsvēra Lazdiņš.
Sporta likumā jau ir ietverta atsauce uz Valsts sporta fonda izveidi. Pēc likuma pieņemšanas Ministru kabinetam būs jāizstrādā fonda darbības noteikumi un finansējuma sadales kritēriji.
LOK prezidents norādīja, ka loģiskākais risinājums būtu sākt fonda darbību no 2027. gada 1. janvāra.
Pēc Lazdiņa domām, lielākais ieguvums sporta nozarei būs iespēja plānot darbu ilgtermiņā.
“Sporta sabiedrībai vairs nebūs jāstāv pie kases lodziņa uz ceļiem un jālūdz finansējums.
Finansējumam jābūt plānveidīgam, prognozējamam un savlaicīgam. Ja tā nav, tad sports pilnvērtīgi attīstīties vienkārši nevar,” pauda LOK prezidents.