Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) ceturtdien atcēla ierobežojumus Baltkrievijas sportistiem dalībai olimpiskajās spēlēs, tostarp komandu dalībai sacensībās, kuras regulē starptautiskās federācijas (IF) un starptautisku sporta pasākumu organizatori.
SOK skaidroja, ka lēmums pieņemts pēc diskusijām programmā “Fit for the Future”, kurās īpaši uzsvērta sportistu tiesību aizsardzība neatkarīgi no viņu valstu politiskās situācijas. Organizācija norādīja, ka atlētiem nevajadzētu ciest savu valdību rīcības vai starptautisku militāru konfliktu dēļ.
SOK arī paziņoja, ka ierobežojumi Krievijas sportistiem joprojām paliek spēkā.
Krievijas un Baltkrievijas sportistiem aizliegums startēt starptautiskās sacensībās tika piemērots pēc iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, tomēr jau vairākus gadus šo valstu atlēti dažādās sacensībās piedalījās neitrālo sportistu statusā, bet dažas starptautiskās federācijas jau ir atcēlušas pret tām vērstās diskvalifikācijas.
The IOC Executive Board no longer recommends restrictions on the participation of Belarusian athletes, including teams, in competitions governed by International Federations and international sports event organisers. Learn more👇 🔗https://t.co/cwOAJ6SMih pic.twitter.com/eYPIYj2mIt — IOC MEDIA (@iocmedia) May 7, 2026
LOK neatbalsta Baltkrievijas atgriešanos starptautiskajos sporta notikumos
Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) neatbalsta un pauž vilšanos par Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izpildkomitejas 2026. gada 7. maija lēmumu, kas atceļ līdz šim ieteiktos ierobežojumus Baltkrievijai un Baltkrievijas sportistiem piedalīties starptautiskās sacensībās ar savas valsts simboliku.
LOK šo uzskata par nepieņemamu atkāpšanos no Olimpiskās hartas pamatprincipiem laikā, kad karš pret Ukrainu joprojām turpinās. Latvijas nostāja šajā jautājumā paliek nemainīga, jo kara realitāte nav mainījusies.
Tādēļ nav pieļaujama agresorvalstu simbolikas atgriešanās stadionos, kamēr turpinās aktīva karadarbība un Ukrainas teritoriālās integritātes pārkāpumi. Nacionālo simbolu izmantošana starptautiskajās platformās ir tiešs agresorvalstu "maigās varas" instruments. Tā mērķis ir normalizēt prettiesisku rīcību un šķelt starptautiskās sabiedrības vienoto nostāju.
LOK norāda, ka Latvijas sporta vide nav izolēta no ģeopolitiskā konteksta, un mūsu pienākums ir pasargāt Latvijas sportistus no kļūšanas par rīkiem agresorvalstu propagandā. Līdz šim un jo īpaši šobrīd LOK koordinē savus lēmumus un rīcību ar starptautiskajiem partneriem – Baltijas valstīm, Ukrainu un Ziemeļvalstīm, tā pat uztur ciešu dialogu ar valdību, Izglītības un zinātnes ministriju un Ārlietu ministriju. Šobrīd tiek izstrādātas precizētas vadlīnijas Latvijas sportistiem un federācijām dalībai starptautiskajās sacensībās, tādējādi garantējot, ka Latvija ir spēcīgi un redzami pārstāvēta starptautiskajā arēnā, stingri saglabājot savu ētisko nostāju un vērtības.
LOK apzinās, ka šādi lēmumi sabiedrībā un sporta vidē rada spēcīgas emocijas, un aicina saglabāt mieru, cieņu un savstarpēju sapratni. Latvijas Olimpiskā komiteja turpinās aktīvi aizstāvēt Latvijas sportistu intereses, sadarboties ar starptautiskajiem partneriem un iestāties par godīgu, drošu un vērtībās balstītu sporta vidi.
SOK lēmumu nosoda arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), to vērtējot kā morāli nepamatotu un pretrunā olimpiskās kustības pamatvērtībām. Ministrijā uzsver, ka agresorvalstu pārstāvju atgriešanās starptautiskajā sportā rada risku normalizēt režīmus, kas pārkāpj starptautiskās tiesības un turpina agresiju pret Ukrainu.
IZM arī norāda, ka šāds SOK lēmums grauj uzticēšanos starptautiskajai sporta pārvaldībai un olimpiskās kustības vērtību konsekventai ievērošanai.
IZM patlaban konsultējas ar Latvijas Ārlietu ministriju, LOK un Ukrainas kolēģiem, lai izvērtētu turpmāko rīcību.
IZM parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) aģentūrai LETA norādīja, ka sākotnēji nepieciešams izvērtēt, kā SOK lēmums praktiski ietekmēs starptautisko sporta vidi, tostarp kādā līmenī Baltkrievijas sportisti atgriezīsies sacensībās un kā tas varētu ietekmēt Latvijas un Ukrainas sportistu dalību. Pēc tam varētu sekot plašāki lēmumi par Latvijas turpmāko rīcību.
Daugavieša ieskatā, Latvijai būtu jāieņem tikpat stingra pozīcija, kādu izvēlēsies Ukraina. Gadījumā, ja Ukraina lemtu par sacensību boikotu, līdzīga rīcība jāapsver arī Latvijai. Savukārt, ja Ukrainas sportisti sacensībās turpinātu piedalīties, “pieņemt stingrākus mērus kā pašiem ukraiņiem būtu sasteigti”.
IZM tikšanās ar LOK par šo jautājumu paredzēta piektdien, 8. maijā.