Krievijas kara atbalstītāju un tā dēvēto Z-blogeru vidū izcēlies sašutums par Krievijas Olimpiskās komitejas (KOK) panākto vienošanos, kas ļāvusi tai atgūt Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) atzīšanu. Kā vēsta “Politico”, Maskava ceļā uz atgriešanos starptautiskajā olimpiskajā kustībā piekritusi būtiskam nosacījumam – KOK sastāvā netiks iekļautas sporta organizācijas no Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām.
Tieši sporta organizāciju iekļaušana no okupētajām Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas teritorijām savulaik bija viens no iemesliem, kādēļ SOK apturēja Krievijas Olimpiskās komitejas darbību. Tagad Krievijā KOK tiesību atjaunošana tiek pasniegta kā diplomātiska uzvara, tomēr “Politico” pievērš uzmanību kompromisam, par kuru Maskavā runāts daudz klusāk.
Izdevums norāda uz pretrunu – Kremlis okupētās un nelikumīgi anektētās Ukrainas teritorijas pasludinājis par Krievijas daļu un pat veicis attiecīgas izmaiņas savos tiesību aktos, taču olimpiskās kustības ietvaros Krievijas puse piekritusi atteikties no okupēto teritoriju sporta organizāciju iekļaušanas savā olimpiskajā komitejā.
Tas izraisījis asu reakciju Krievijas kara atbalstītāju aprindās. Z-kara korespondents Dmitrijs Stešins pārmetis KOK faktisku atteikšanos no teritorijām, kuras Maskava pati pasludinājusi par savām.
“Krievijas Olimpiskā komiteja atteicās no daļas valsts teritorijas tikai tādēļ, lai varētu kārtīgi atpūsties olimpiskajās spēlēs,” ironizējis Stešins.
Arī militārais blogeris Dmitrijs Konaņihins vaicājis, kā šādu iznākumu iespējams pasniegt kā Krievijas uzvaru. Viņš norādījis – ja KOK rakstiski apstiprinājusi, ka neatbalstīs sporta organizācijas okupētajā Doneckā, Luhanskā un Krimā, rodas jautājums, kur īsti slēpjas Maskavas izslavētā “uzvarošā pozīcija”.
Vēl skarbāk reaģējis “Telegram” kanāls “InfoWar”, nosaucot notikušo par “sabotāžu un graujošu darbību valsts līmenī”. Kanāla autori KOK rīcību pat pielīdzinājuši sadarbībai ar ienaidnieku un komiteju nodēvējuši par “nodevēju komiteju”.
“Politico” atgādina, ka Kremlim sports ilgstoši bijis nozīmīgs tā dēvētās maigās varas instruments un iespēja demonstrēt Krievijas ietekmi starptautiskajā arēnā. Taču pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas sporta starptautiskā izolācija Maskavai likusi meklēt kompromisus, lai tās sportisti atkal varētu plašāk piedalīties starptautiskajās sacensībās.
Vienlaikus KOK rīcība nenozīmē, ka Krievija politiski vai juridiski savā izpratnē būtu atteikusies no pretenzijām uz okupētajām Ukrainas teritorijām. Runa ir par nosacījumiem olimpiskās kustības ietvaros. Tomēr tieši šī pretruna kļuvusi par iemeslu skaļiem pārmetumiem Krievijas kara atbalstītāju vidū – Maskavai cenšoties atgriezties starptautiskajā sportā, tai nācies piekrist noteikumiem, kas nesaskan ar Kremļa paša uzturēto vēstījumu par okupēto teritoriju statusu.