Pēdējās dienās galvaspilsētas ielās vērojams neparasti daudz skrējēju. Tā nav nejaušība, jo šajā nedēļas nogalē notiks Latvijas vērienīgākais sporta notikums “Rimi Rīgas maratons”, kas pērn dažādās distancēs pulcēja 40 122 dalībniekus, bet šogad to skaits būšot vēl lielāks – vairāk par 45 000 skrējēju no teju 120 valstīm.
Maratona 36. norises gadā tas sasniedzis jaunu dalībnieku reģistrācijas rekordu un turpina tuvoties lielajiem pasaules maratoniem. Nords uzsvēra, ka mērķis ir tiekties pēc jau sākotnējā mērķa par maratonu ar plašu pieejamību dažāda sagatavotības līmeņa skrējējiem.
“Mēs nevaram atļauties to attīstīt kā šauru elitāru skrējienu. Jau sākotnēji mūsu ideja bija par “Rīgas maratonu”, kurā pārstāvētas visa veida distances, tostarp bērniem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem,” piebilda rīkotājs.
Tiesa, arī elites dalībnieku un ārvalstu skrējēju līmenis un skaits ļauj paredzēt uz spēcīgāko dalībnieku sastāvu pēdējo gadu laikā. Ierasti ātrākie skrējēji piedalīsies pusmaratona distancē, kur būs gan pasaules čempionāta bronzas medaļniece Edžgajehu Taje no Etiopijas, gan Gabriels Džeralds Geajs no Tanzānijas.
Diemžēl pēdējā brīdī dalību atsaukusi titulētā Kenijas maratoniste Šarona Lokedi un Vācijas rekordiste Domenika Maijere. “Lokedi ir divkārtēja Bostonas maratona uzvarētāja, tādēļ tas būtu liels gods viņu uzņemt Rīgā. Diemžēl viņa nepaguva atjaunoties pēc uzvaras Bostonā. Savukārt Maijere ir sastiepusi kāju. Ceru, ka sagaidīsim viņas šeit nākamgad,” skaidroja Aigars Nords.
Ārvalstu dalībniekus Rīga vilina ar savu trases ātrumu. Īpaši jau pusmaratonā, jo tā trase savulaik tika veidota uz pasaules skriešanas čempionātu, kur šī distance bija viena no galvenajām. “Ja Rīgā pusmaratonu var izskriet 59:10 (trases rekords Rīgā – aut.), tā ir ātra trase. Nav izslēgts, ka svētdien šis rekords tiks labots. Arī maratona distancei ir potenciāls būt ātrai, jo faktiski vienīgais mazais tiltiņš, kas maratonistiem nāk klāt, tas ir Brasas tilts, kas ir salīdzinoši mazs kāpums,” lēsa Nords. Viņš norādīja, ka tieši ārzemju ikdienas skrējēji esot tie, kuri viscītīgāk pēta trases labākos laikus, jo, sak, ja rezultāts ir zem konkrēta laika, tad arī viņi to izskries ātri. Ikviens maratonists tiecas pēc sava personīgā rekorda.
Nebija gatavi jaunai sistēmai
Dalībnieku skaita rekordi gan saistās arī milzu izaicinājumiem, tostarp garām rindām pēc numuriem. Sacensību centrā jeb EXPO darba laika pirmajā dienā dalībniekiem nācies nīkt pat virs 4-5 stundām. “Es atvainojos visiem. Tik lielas rindas pēc numuriem es vēl nebiju redzējis,” sarunas laikā ar portālu Sportajaunumi.com apkārt raudzījās arī organizatoru komitejas vadītājs Aigars Nords.
Viņš skrējēju “sastrēgumus” skaidroja ar jaunas sistēmas ieviešanu, jo numuri netiek sagatavoti jau iepriekš, bet gan drukāti turpat, EXPO. “Tā ir tehniski sarežģītāka sistēma, kurai vēl mēģinām piešauties,” skaidroja Nords. Viņš neslēpa, ka arī pēc 15 gadus ilgas maratona rīkošanas ir lietas, kuras vēl jāmācās un jāatrod labākie risinājumi, taču solīja, ka tas viss tiek darīts, lai nākotnē viss noritētu krietni ātrāk.
Sportajaunumi.com uzrunāja Edgaru, kurš rindā pēc numuriem pavadīja vairāk par četrām stundām, taču viņš ieradies salīdzinoši laicīgi – aiz viņa stāvējušajiem bija jābruņojas ar vēl lielāku pacietību.
“Pirmās divas stundas rinda vispār nevirzījās uz priekšu, ilgi darbojās ar pirmo tajā stāvējušo. Bija rakstīts, ka gaidīšanas ilgums var būt no vienas līdz trīs stundām, man sanāca nedaudz virs četrām, bet aiz manis palika vēl daudz gaidošo,” nelāgajā pieredzē dalījās Edgars.
Lai gan gaidītāju daudz bija arī citās rindās, īpaši gausi uz priekšu virzījās rinda, kurā vajadzēja izņemt sešus vai vairāk numurus. Lielākoties – uzņēmumu komandām. Citās rindās atsevišķi dalībniekiem tos neesot atļauts izņemt. “Bēdīgākas, ka apkārt esošie darbinieki ne tikai nevarēja nekādi palīdzēt, bet nebija arī nekādas informācijas, lai saprastu, ar ko rēķināties. Brīvprātīgie vienkārši šai rindai meta līkumu.”
Tehnisku ķibeļu, apgūstot jauno tehnoloģiju netrūka arī citās numuru izņemšanas vietās. Nereti printeriem izbeidzās tinte, tie pārkarsa un tika vēdināti ar lapām, vai arī darbinieki vienkārši neprata ar tiem apieties. “Diezgan bēdīgi. Rindā blakus stāvošajiem jau teicu, ka mana pirmā maratona pieredze jau pirms tā ir izvērtusies nepatīkama, tāpēc, visticamāk, būs arī pēdējā,” neslēpa Edgars.
Sacensību rīkošanas komitejas vadītājs Aigars Nords atvainojās par sagādātajām neērtībām un solīja, ka šī pieredze palīdzēs nākotnē numuru izņemšanas procesu uzlabot. “Arī pēc piecpadsmit maratona rīkošanas gadiem ik reizi netrūkst dažādu sarežģījumu. Uztraukuma līmenis desmit baļļu skalā? Desmit! Būtu bezatbildīgi, ja tāda nebūtu. Tā ir liela atbildība, nodrošināt dalībniekiem labu pieredzi un izdevušos pasākumu,” Nords uzsvēra, ka organizatoru mērķis ir Rīgas maratonu padarīt par svētkiem visā pilsētā.