Jau rīt Latvijas hokeja izlase kāps uz Cīrihes “Swiss Life Arena” ledus, lai pasaules čempionātu uzsāktu ar sarežģītu pārbaudījumu – spēli pret mājinieci Šveici. Taču, kā katru gadu, arī mūsu izlasei būs atbalsts tribīnēs. Tik rodas jautājums – cik daudz latviešu mēs dzirdēsim saucot: “Latvija!”? Cik sarkanbaltsarkano karogu šogad plīvos? Vai dārgā Šveice nav kļuvusi par pārāk lielu izaicinājumu pat uzticamākajiem hokeja līdzjutējiem?
Ludmila Glazunova, tūrisma aģentūras “Travel Art”, kas ir viens no vadošajiem spēlētājiem Latvijas sporta tūrisma tirgū, pārstāve, sarunā ar Sportajaunumi.com sacīja:
“Šis būs viens no mazāk apmeklētajiem pasaules čempionātiem pēdējo gadu laikā.”
Tam esot vairāki iemesli.
Divi dārgi hokeja svētki vienā gadā
“Pirmām kārtām jau mums bija arī olimpiskās spēles Milānā, ne tikai hokeja pavasaris. Abi divi ir gana dārgi pasākumi, tāpēc no tiem, kuri bija Milānā, reti kurš brauks arī uz Šveici,” saka Ludmila.
Turklāt jāņem vērā, ka Cīrihe joprojām ir viena no dārgākajām pilsētām pasaulē.
“Tās izmaksas ir gana lielas un, ņemot vērā visu situāciju, kas šobrīd notiek Latvijā, kas šobrīd notiek pasaulē – degvielas cenu kāpumi, paaugstinājušās cenas gan ceļojumiem, gan lidojumiem, gan braucieniem ar automašīnām… Es gribētu teikt, ka šis būs viens no mazāk apmeklētākajiem pasaules čempionātiem hokejā pēdējo gadu laikā.”
“Travel Art” pārstāve atklāj, ka viņi šogad uz čempionātu ved vien nedaudz vairāk par 100 līdzjutēju.
“Tas ir ļoti maz. Parasti ir bijis vairāk.”
Šveice – sarežģīts galamērķis
Ludmila stāsta, ka šī gada pasaules čempionāta norises vieta, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, līdzjutējiem ir sarežģītāks galamērķis gandrīz visos aspektos.
“Piemēram, pagājušais gads – Stokholma, lai arī padārga, bet trīs aviokompānijas nodrošināja lidojumus. Līdz ar to aizskriet uz Stokholmu kaut vai uz vienu, divām spēlēm – tā vispār nebija liela problēma. Jā, naktsmītnes dārgākas nekā mēs esam pieraduši, bet tas viss izlīdzinājās uz lēto aviobiļešu pieejamības fona.
Ostrava savukārt bija ļoti viegli sasniedzama ar automašīnu. Un tajā laikā arī degvielas cenas bija daudz patīkamākas. Arī tas, ka “airBaltic” organizēja speciālos reisus pa saprātīgiem cipariem, iedeva tādu labu stimulu. Un visi arī zina, ka Čehija ir salīdzinoši lēta. Tur ir lēti paēst, lēti alu iedzert. Ar naktsmītnēm tur bija mazliet vairāk problēmu, bet jebkurā gadījumā Ostrava bija tāds pēdējo gadu pīķis, kas savāca tīri labi daudz līdzjutēju.”
Tikmēr Šveices gadījumā brauciens ātri vien pārvēršas par kārtīgu četrciparu summu.
Ludmila norāda: “Brauciens ar automašīnu vai autobusu – tie tomēr ir baigie tūkstoši, kas saskrien. Lai gan no otras puses, tas dod priekšrocību, jo vairāk var redzēt skaisto Šveices dabu. Lidojumus piedāvā tikai “airBaltic”, un tie uz Cīrihi nu nemaz nav lēti, bet īstu alternatīvu, kā vēl kaut kur tuvāk pielidot pa nosacīti ekonomiski izdevīgākām cenām – nav. Tik un tā sanāk, piemēram, automašīnu īrēt. Tas viss pamatīgi iesit pa maciņu – Šveice sanāk gana sarežģīts galamērķis.”
Biļetes uz spēlēm ir atsevišķs stāsts. Visvieglāk esot bijis tikt pie biļetēm uz Latvijas spēlēm pret Ungāriju un Lielbritāniju. Bet tas nav nekāds pārsteigums.
“Biļetes nav lētas. It sevišķi uz Šveices spēli – ļoti dārgi. Uz mājinieku spēli tās bija arī grūtāk pieejamākas. Vienkāršāk bija tikt pie biļetēm uz valstsvienību spēlēm, kas nav izteiktas hokeja lielvalstis. Vēl dārgas biļetes bija uz Vācijas, ASV spēlēm – tur, kur paredzams skaists hokejs.
Lai viens cilvēks klātienē redzētu divas spēles nedēļas nogalē, sanāk tāds krietns četrciparu skaitlis,” uzsvēra līdzjutēju braucienu organizatore.
“Agrāk tas bija festivāls.” Kā mainījušies Latvijas hokeja fani?
Ludmila pasaules čempionātus hokejā apmeklē kopš 2001.gada, un šo gadu laikā viņa bijusi klātesoša tam, kā mainījusies Latvijas līdzjutēju kultūra.
“Tā bagāža ir gana liela,” viņa saka, piebilstot, ka mainījušās arī līdzjutēju paaudzes. Latvijas līdzjutēji ir kļuvuši mierīgāki, apdomīgāki un nobriedušāki, taču nav zaudējuši savu galveno īpašību – pozitīvismu.
“Ja pirms gadiem 15 vai 20 hokeja čempionāts daudziem bija festivāls, kad varēja nedaudz aizmirst par uzvedības normām, taisīt visādus piedzīvojumus un priecāties, ka nekas no tā nav nonācis “YouTube”, kā tas būtu tagad, tad šobrīd hokeja čempionāts drīzāk ir pozitīvi svētki.
Cilvēki ir palikuši apdomīgāki, tik daudz vairs netrako, bet tas, kas viņus vieno, viņi tiešām ļoti mīl hokeju. Viņi seko līdzi visam, kas ap to notiek. Nevelti saka, ka hokejs Latvijā ir otrā reliģija.
Hokejs nav futbols – mūsu līdzjutēji pēc spēles var apskauties ar citu valstu faniem un nebūs konfliktu. Tāpēc varu teikt tikai to labāko – mēs esam forši, mēs esam pamanāmi, mēs esam skaļi, mēs esam uzmundrinoši!”
Lai arī šogad Cīrihes arēnā Latvijas karogu, iespējams, būs mazāk nekā citus pavasarus, viena lieta nemainīsies – tie, kuri atbalstīs mūsu izlasi klātienē, atdos savu balsi par visiem. Skaļi. Lepni. Līdz spēles finālsvilpei.