Gandrīz ikviens dzīves laikā ir saskāries ar krakšķošiem kauliem. Vai tās ir gūžas pieceļoties, ceļi noliecoties vai potītes sportojot. It kā nevainīga pazīme, bet kad par to jāsāk uztraukties?
Eksperti norāda, ka šie trokšņi patiesībā var būt ļoti skaļi. Nav brīnums, ka daudziem rodas bažas, vai ar veselību viss ir kārtībā. Īpaši tāpēc, ka šādas skaņas ar gadiem kļūst biežākas.
Tomēr satraukumam parasti nav pamata – tā ir normāla un bieži sastopama parādība.
Taču, ja krakšķēšanu pavada pastāvīgas sāpes vai pietūkums, tas jau var būt signāls, ka kaut kas nav kārtībā — tad noteikti jādodas pie ārsta. Speciālisti norāda, ka “kamēr nesāp, locītavu skaņas nav problēma, bet, ja parādās sāpes, iespējams, ir trauma, kas prasa ārstēšanu.”
Kas izraisa locītavu krakšķēšanu?
Ārsti skaidro, ka pastāv četri galvenie iemesli, kāpēc locītavas rada skaņas, un tie nav saistīti ar traumām:
-gāzes izdalīšanās no sinoviālā šķidruma kapsulas;
-saites vai cīpslas kustība pāri citai saitei vai cīpslai;
-ādas un muskuļu fascijas atdalīšanās;
-locītavu nodilums jeb krepitācija.
Gāzes izdalīšanās no sinoviālā šķidruma
Visbiežākais krakšķa cēlonis ir sinoviālās locītavas.
Eksperti skaidro: “Sinoviālo locītavu veido divi kauli, kurus savieno kapsula ar šķidrumu iekšpusē — tas ir sinoviālais šķidrums, kas darbojas kā motoreļļa, nodrošinot slīdamību un kustīgumu.”
Šis šķidrums satur skābekli, slāpekli un oglekļa dioksīdu. Kad locītava tiek izstiepta, kapsulā rodas negatīvs spiediens, un gāze izdalās — tieši tad mēs dzirdam pazīstamo krakšķi.
Saites vai cīpslas kustība
Saites savieno kaulus, bet cīpslas palīdz tiem kustēties. Dažkārt šīs struktūras kustības laikā pārslīd pāri cita citai, radot klikšķi vai sprakšķi.
“To var just potītē, kad to pagriež, vai ceļgalā, kad pieceļas,” norāda eksperti.
Ādas un fascijas atdalīšanās
Lai gan tas izklausās biedējoši, arī šī parādība ir normāla. Zem ādas atrodas fascijas slānis, kas atdala ādu no muskuļiem. Ja satver ādu un strauji pavelk, var dzirdēt krakšķi — tas ir ādas un fascijas atdalīšanās efekts.
Krepitācija jeb locītavu nodilums
Daudzi pamana, ka ar gadiem locītavas krakšķ biežāk — un tas ir saistīts ar dabisku skrimšļu nodilumu.
“Jo vecāki kļūstam, jo raupjākas kļūst locītavu virsmas, un, berzējoties tām vienai pret otru, rodas troksnis,” skaidro eksperti, uzsverot – kamēr tas nesāp, tas nav bīstami.
Kāpēc krakšķ pirksti?
Pirkstu krakšķināšana ir klasisks piemērs gāzes izdalīšanās procesam sinoviālajās locītavās.
Kad mēs tos “izlaužam”, tiek saspiestas gāzes burbuļi (slāpeklis, skābeklis un CO₂), un tas rada kavitācijas skaņu. Un nē — pretēji mammas teiktajam, tas neizraisa artrītu un nepadara pirkstus lielākus. “Nav zinātnisku pierādījumu, ka pirkstu krakšķināšana kaitētu,” uzsver eksperti.
Vai locītavu krakšķināšana var būt kaitīga?
“Ticība, ka krakšķināšana bojā locītavas, ir mīts,” skaidro eksperti. Tajā pašā laikā tiek piebilsts, ka pārmērīga krakšķināšana var norādīt uz problēmu – ja jūtat vajadzību krakšķināt to pašu locītavu atkal un atkal, iespējams, tā kļuvusi pārāk stīva vai saspringta.
Krakšķināšana rada īslaicīgu atvieglojumu, jo palielina kustību amplitūdu, bet ja tas kļūst par ieradumu, cīpslas un saites var kļūt pārāk vaļīgas un vairs pietiekami neaizsargā locītavu no traumām.
Kā mazināt locītavu krakšķēšanu
Pilnībā no tā izvairīties nevar — tas ir dabisks process. Tomēr, lai locītavas būtu veselīgas, kustībai ir izšķiroša nozīme.
“Mēs sakām: kustība ir kā eļļa locītavām, jo tā palīdz organismam pašam sevi ieeļļot. Ja sēdi vai guli pārāk ilgi, šķidrums locītavās nekustas. Jo vairāk kusties, jo labāk tās funkcionē,” norāda eksperti.
Palīdz arī:
-regulāra stiepšanās un fiziskās aktivitātes;
-pareiza stāja;
-ērts darba stāvoklis (piemēram, monitora augstums vai tālruņa lietošanas ieradumi).
Raksts sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.