Augsta vieta draftā būs labs bonuss, bet tāpat vieta NHL komandā pēc tam būs jāizcīna – Latvijas hokejists ar vislielāko pieredzi Nacionālajā Hokeja līgā (NHL) Sandis Ozoliņš (15 sezonās 875 spēles) sarunā ar Sportajaunumi.com norādīja, ka latviešu aizsargam Albertam Šmitam tikt izvēlētam NHL drafta pirmajā desmitniekā vai pat piecniekā kalpos par labu atspēriena punktu, bet nebūt vēl negarantēs stabilu spēlēšanu pasaules labākajā hokejā līgā. “Es zinu spēlētājus, kas pirms trijiem gadiem tika izvēlēti drafta pirmajā kārtā, bet vēl ne reizi uz NHL nav pat izsaukti,” skaidroja Ozoliņš.
NHL 2026. gada jauno spēlētāju izvēle jeb drafts norisināsies 26. un 27. jūnijā ASV pilsētā Bufalo. Pirmajā dienā izvēlēs pirmās, otrajā – no otrās līdz septītajai kārtai spēlētājus.
Ozoliņš strādāja par NHL komandas Kolorādo Avalanche skautu no 2022. gada rudens līdz 2025. gada vasarai. Tajā laikā Alberts Šmits vēl nebija NHL klubu redzeslokā. “Mēs sekojām līdzi spēlētājiem, kuri tajā gadā varēja būt izvēlēti draftā. Atsevišķos gadījumos devām informāciju par kādu īpaši talantīgu spēlētāju. Olivers Mūrnieks iekļāvās tajā kategorijā, jo bija divus gadus jaunāks. Mūrnieku ar ķeksīti atzīmēja, bet pastiprināta sekošana līdzi sākās, kad pienāca viņa gada drafts.”
Sarunas sākumā Sandis bija izvairīgs. “Tās ir spekulācijas un minēšana, tāpēc es pārsvarā izvairos no drafta komentēšanas.
Drafts vienkārši ievieš kārtību, kā jaunie spēlētāji tiek izvēlēti, turklāt katrs gadījums ir individuāls, tāpēc nevar visus pēc viena parauga mest maisā.
Gads no gada arī atšķiras. Nevar mēs tagad pateikt, ka drafta pirmais, otrais vai desmitais numurs spēlēs NHL un būs superzvaigzne. Tas viss ir tikai un vienīgi minēšana.”
Ozoliņš gan nenoliedz, ka drafts viens no starpsezonas apspriestākajiem notikumiem. “Neapšaubāmi drafts izraisa lielu ažiotāžu un ir kļuvis pat ietekmīgu mārketinga rīku. Eksperti viens aiz otra izsaka prognozes, žurnālisti informāciju izplata medijos un bizness plaukst. Būtībā drafts ir iepazīstināšana ar labākajiem jaunajiem spēlētājiem, bet pirms tam ir liela salmu kulšana. Pēc 27. jūnija visi minējumi būs zaudējuši aktualitāti.
Kad tu strādā par skautu, tad centies uzminēt, kāds šis jaunais spēlētājs būs pēc diviem vai trijiem gadiem. Tā ir tāda izglītotā minēšana.
Neviens jau negaida, ka nodraftētais spēlētājs pirmajā gadā pilnībā būs gatavs iekļauties NHL kluba pamatsastāvā. Tādi gadījumi ir bijuši, bet tā nav ierastā prakse. Pirmais un arī otrais gads parasti ir iepazīšanās periods.”
NHL galīgā sastāva sijāšana notiek sezonas priekšvakarā pēc pēdējās pārbaudes spēles. Starp vienu, diviem vai trijiem kandidātiem trenerim ir jāizdara izvēle. Kāda tā būs, ja uz vietu sastāvā pretendē drafta pirmajā kārtā izvēlēts spēlētājs, bet pārbaudes spēlēs par viņu acīmredzamni pārāks ir bijis hokejists, kurš noskatīts drafta sestajā vai pat septītajā kārtā?
“Loģiski jau būtu, ka neatkarīgi no kārtas numura, sastāvā iekļauj tā brīža labāko spēlētāju. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā neko taču nevar noslēpt. Treniņos un pārbaudes spēlēs viss ir redzams. Niansēs var atšķirties viens spēlētājs no otra, bet kopējā aina ir skaidri redzama. Izvēloties sliktāku spēlētāju, treneris riskē zaudēt darbu. Ja rezultāts nebūs, tūlīt pat norādīs uz trenera veikto izvēli.
Gadījumos, kad divi spēlētāji ir puslīdz vienā līmenī, tad teorētiski lielākam potenciālam vajadzētu būt draftā augstāk izvēlētam spēlētājam, bet neviens jau nezina, kas notiks tajā brīdī, kad būs izdarīts NHL sezonas pirmais iemetiens un tribīnēs spēli vēros 18 000 skatītāju.
Pirmās desmit spēlēs arī var būt gandrīz vai fantastiskas, bet tad var sekot kritums, jo pārbaudes spēlēs un treniņos bija pavisam citi ātrumi.”
Pēc pieredzes Sandis saka, ka pirmajā kārtā izraudzītu spēlētāju sākumā var nosūtīt uz fārmklubu vai pat junioru līgu. “Bet tas nav galējais spriedums! Pēc viena vai diviem gadiem viņš var būt jau stabils NHL spēlētājs. Iespējams, viņam ir vajadzīgs vēl viens gads, lai nobriestu spēlēšanai pieaugušo hokejā. Protams, ka attiecībā uz 22 vai 23 gadu vecu spēlētāju ir jāpieņem lēmums, ja viņš joprojām neattaisno cerības. Tādās reizēs parasti spēlētājs dodas spēlēt uz kādu no Eiropas klubiem, lai nopelnītu vai arī lai uzlabotu savu sniegumu un ar atkārtotu mēģinājumu censtos iekļūt NHL.”
Ozoliņš piekrīt, ka ar katru nākamo kārtu izredzes nokļūt NHL mazinās. “Kad es sāku strādāt NHL skautu departamentā, tad mums rādīja datus, cik procentuāli no katras drafta kārtas spēlētāji kļūst par zvaigznēm vai vienkārši NHL spēlētājiem.
Precīzus skaitļus es neatceros, bet ar katru nākamo kārtu izredzes acīmredzami krītas.”
Ik pa laikam izskan viedoklis, ka jaunajam spēlētājam labāk ir nokļūt NHL komandā, kas nav līgas augšgalā. Tā varot vieglāk izcīnīt vietu pamatsastāvā. Kā piemērs tiek minēts Ozoliņš, Artūrs Irbe un Sergejs Žoltoks, kuri deviņdesmitajos gados uzsāka savu karjeru NHL. Ozoliņš un Irbe no līgas jaunpienācējas komandas Sanhosē Sharks kļuva par stabiliem NHL spēlētājiem, turpretī Žoltoks nokļuva spēcīgajā Bostonas Bruins organizācijā un pirmajā piegājienā sev vietu zem saules pasaules spēcīgākajā līgā neizkaroja. Ozoliņš šādam apgalvojumam kategoriski nepiekrīt.
“Beidzam vienreiz šīs runas! Viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no paša spēlētāja.
Tā vietā bieži tiek piesaukta veiksme. Redz, ja paveiksies, tad viņš nostiprināsies NHL. Tā ir zaudētāju mentalitāte! Jau pašā sākumā ir sagatavota atruna, ka pie kaut kādiem apstākļiem viņam neizdosies izcīnīt vietu NHL. Nebija īstā komanda, nebija īstais treneris, nebija īstais vecums un tā tālāk. Tam nav nozīmes – komanda ir zemākajā vai augstākajā punktā, vieta sastāvā ir jāizcīna.”