Latvijas U20 handbola izlases galvenais treneris Arnolds Straume pēc līdz šim augstākā rezultāta sasniegšanas valsts jaunatnes handbola vēsturē pauda pārliecību, ka šīs paaudzes sportisti var veidot spēcīgas Latvijas valstsvienības kodolu ilgu gadu garumā.
“Protams, ne visi no viņiem būs top spēlētāji, taču liela daļa no viņiem noteikti var gadus 10-15 spēlēt augstā līmenī. Ja mēs šajā vecumā varam spēlēt kā līdzīgs ar līdzīgu ar lielvalstīm, tad ar attiecīgu darbu un iespējām ārzemēs viņi tajā var nostiprināties. Ja tas notiks, tad arī ar lielo izlasi viņiem parādīsies iespējas kvalificēties pasaules vai Eiropas čempionātiem. Vai mēs to izmantosim, tas ir cits jautājums, bet iespējas būs. Par to esmu drošs,” pēc atgriešanās no Eiropas U20 čempionāta sarunā ar portālu Sportajaunumi.com sacīja Straume.
Latvijas U20 handbolisti šajā līmenī atgriezās pēc 20 gadu pārtraukuma un izcīnīja 17. vietu. Neliela vilšanās palikusi par to, ka neizdevās nodrošināt ceļazīmi uz pasaules U21 čempionātu, kur piedalīsies 15 Eiropas komandas. Vēl gan neliela iespēja iekļūt šajā turnīrā pastāv, tomēr tam būs nepieciešams Latvijas handbola vadības pamatīgs darbs kuluāros.
“Astoņās spēlēs izcīnījām četras uzvaras, kas, manuprāt, nav maz, turklāt pret stiprām komandām. Man pašam šķiet, ka varējām vēl labāk, bet pārspīlēti būtu teikt, ka neesam apmierināti ar paveikto,” norādīja treneris.
Komanda šim turnīram kvalificējās jau pirms diviem gadiem, izcīnot otro vietu Eiropas U18 čempionāta B divīzijā. Treneris neslēpa, ka turpinājumā pietrūcis atbilstoša līmeņa spēļu prakses, jo, kamēr citi vienaudži piedalījās pasaules U19 čempionātā un citos spēcīgos starptautiskos turnīros, Latvijai šajā gadagājumā nebija sacensību.
“Kopš tā laika (kvalificēšanās – aut.) bijām nospēlējuši divas draudzības spēles pret Somiju. Mēs pirmo reizi aizbraucām uz tādu čempionātu, tāpēc pagāja vismaz divas spēles, kamēr sapratām, kur esam ieradušies,” secināja treneris Straume. Viņa teikto precīzi raksturoja arī komandas rezultāti, jo tieši pirmajās divās spēlēs pret Spāniju (25:38) un Austriju (28:38) tika piedzīvotas pamatīgas sakāves, bet turpinājumā snieguma līkne strauji gāja uz augšu.
“Tie tomēr ir atšķirīgi ātrumi, cita veida taktikas, arī cits spiediens uz spēlētājiem. Ne treneri šādā līmenī bija strādājuši, ne spēlētāji piedalījušies. Labi, par top astoņi nesapņojam, tam mēs vēl esam mazliet par “īsu”, taču 9.-16. vieta jau varētu atbilst tam, kādā līmenī spēlējām turnīra beigās.”
Treneris neslēpa, ka šī gadagājuma handbolistiem vēl viena vasara un spēles pret sava vecuma vadošajām Eiropas komandām būtu ļoti noderīga: “Mūzu izmēra valstij jebkurā sporta veidā ir jāgaida tās paaudzes, kurās sakrīt vairāki talanti vienlaikus, un tad varam uz kaut ko lielu pretendēt. Uzskatu, ka šī paaudze ir tuvu tam. Ir mums spēlētājs ar potenciālu būt pasaules līmenī, vēl vairāki klauvējas pie augsta līmeņa. Bieži tā negadās. Papildu tam šo komandu spilgti raksturo arī kolektīvs. Jāsaka, ka es neatceros tik draudzīgu un vienlaikus profesionālu komandu. Visi grib, visi strādā, neviens nečīkst.”
Pasaules U21 čempionāts nākamgad notiks Ziemeļmaķedonijā, kas šovasar palika aiz Latvijas. Bez mājiniekiem tam iepriekš kvalificējās 16 Eiropas komandas, kā arī tika piešķirts viens ielūgums jeb wild card.
Svarīga pāreja uz pieaugušo handbolu
Komandas līdera lomā šajā turnīrā sevi spilgti pieteica Valdis Kalniņš, kurš kļuva par visu laiku rezultatīvāko Eiropas jaunatnes čempionātu spēlētāju. Lielu artavu rezultātā deva arī Vācijā izaugušie kādreizējo Latvijas izlases līderu Ģirta Lilienfelda un Margota Valkovska dēli. “Marks un Leo mums palīdzēja daudz, taču te atkal jāsaka, ka ar viņiem praktiski nebijām kopā spēlējuši. Objektīvu iemeslu dēļ viņi ieradās teju pēdējā brīdī, jo Vācijā ilgi turpinājās mācības skolā. Pagāja laiks, līdz viņi iespēlējās,” stāstīja treneris. Viņš piebilda, ka jāņem vērā arī šo spēlētāju vecums jeb precīzāk – jaunība. “Šajā posmā spēlētāju sniegums mēdz būt viļņveidīgs – vienā spēlē var nospēlēt monstruāli, bet nākamajā jau būt pavisam klusi. Arī tās ir sekas tam, ka neesam kopā spēlējuši.”
Palīdz tas, ka daļa no šiem puišiem jau ir ar gana lielu pieredzi Latvijas pieaugušo valstsvienībā. Minētais Kalniņš tajā debitēja jau 15 gadu vecumā, pirmos soļus spēruši vēl vairāki. Treneris gan atgādināja, ka jaunatnes izlasē viņiem ir pavisam citas lomas.
Ir tomēr starpība, ja tev komandā blakus ir pasaules handbola superzvaigzne Dainis Krištopāns un vārtos ir pieredzējis un stabils vārtsargs, jo tad spēle veidojas pavisam citādāka.
Valda Kalniņa sniegums Eiropas U20 čempionātā pārsteidza daudzus. Zināmā mērā, arī komandas trenerus, jo vēl pirms diviem gadiem minētajā Eiropas U18 čempionātā līderis bija Einārs Borisovs. “Valdis šo divu gadu laikā ir stipri pielicis, taču tik iespaidīgu sniegumu negaidīju. Zināju, ka viņš var mest 10-11 golus spēlē, arī Baltijas līgā viņš man 18 un 17 golus spēlē iemeta, tāpēc kaut ko tādu iepriekš redzējis jau biju, taču šis ir cita līmeņa turnīrs un atbildība.
Viņš apliecināja, ka ir īsts komandas līderis, bet viņam vēl ir ļoti daudz jāiemācās, lai kļūtu par labu handbolistu. Labi ir tas, ka viņš pats to lieliski apzinās,” neslēpa Arnolds Straume.
Treneris atklāja, ka pirmajā spēlē Kalniņam uz kājām uzkritis spāņu spēlētājs, tāpēc uz brīdi bijušas bažas pat par līdera dalību tālākajā turnīrā. “Valdis vēlreiz apliecināja, ka ir cīnītājs ar raksturu. Man negribās ar tādiem lieliem un skaļiem vārdiem apgalvot, bet es tiešām nezinu, vai mums tāds spēlētājs kādreiz ir bijis…”
Straume gan uzreiz piebilda, ka 18 gadus vecajam sportistam ceļš lielajā handbolā tikai sākas. Pēc vairākiem gadiem Latvijas čempionātā viņš šovasar pārcēlies uz vienu no Norvēģijas vadošajiem klubiem “Elverum”, kur Valdim sevi būs jāpierāda no jauna. “Pāreja no jauniešu un Baltijas līgas handbola uz pieaugušo līmeni var nebūt viegla. Tas būs ļoti svarīgs brīdis. Varbūt vēl šogad neko daudz nevajag gaidīt, bet divu gadu laikā jau varēs sākt novērtēt, uz ko Valdis var pretendēt pieaugušo handbolā.”
Lēmums doties uz Norvēģiju pieņemts kopā ar treneriem un viens no galvenajiem argumentiem bijis tas, ka “Elverum” komandā ir gatavi strādāt pie lietām, ko Latvijā Kalniņam vairs nevar iedot. “Piedāvājumu bija ļoti daudz.
Arī turnīra gaitā, redzot Valda sniegumu, lieli aģenti un lieli klubi speciāli brauca skatīties spēles, bija arī piedāvājumi pārpirkt spēlētāju, tomēr kopā ar zviedru aģentu nolēmām palikt pie “Elverum”.
Tas ir labs variants – neliela handbola pilsētiņa, viss ir pakārtots šim sportam. Viņi arī ir pierādījuši, ka prot sagatavot spēlētājus, tur ir labi treneri un laba fiziskā sagatavošana.”
Bez Kalniņa un “vāciešiem” šīs komandas spēlētāji nokļuvuši arī Spānijas, Čehijas un Šveices klubu paspārnē, bet daļa meistarību turpinās slīpēt Latvijā. Visticamāk, daļu no viņiem jau rudenī varēsim vērot arī Latvijas pieaugušo valstsvienības sastāvā.