Nākotnē varētu tikt mainīta naudas balvu piešķiršanas kārtība sportistiem, aģentūrai LETA pieļāva Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks sporta un jaunatnes jautājumos Edgars Pukinsks.
Jaunais Sporta likums, kas stāsies spēkā 1. augustā, paredz līdz nākamā gada jūnijam pārskatīt visus ar sporta nozari saistītos Ministru kabineta noteikumus, tostarp par naudas balvu piešķiršanu sportistiem. Iepriekš naudas balvu sadale izraisījusi atsevišķu sportistu neapmierinātību. Piemēram, pērn parasportisti Aigars Apinis un Rihards Snikus kritizēja naudas balvu piešķiršanas kritērijus, jo balvu bija paredzēts piešķirt parasportistei Diānai Krūmiņai, bet viņiem, neraugoties uz augstajiem sasniegumiem, ne.
Pukinsks atzina, ka pašreizējā prakse, kad ierobežota finansējuma dēļ prioritāti naudas balvas saņem olimpisko sporta veidu sportisti, nav pilnībā taisnīga.
“Ar nozari bijušas visādas diskusijas, bet izmaiņas noteikti varētu būt,” sacīja ierēdnis.
Šogad sportistu naudas balvu izmaksai plānots lūgt valdībai 1,48 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. IZM budžetā šim mērķim ik gadu paredzēta tikai simboliska summa, jo gada sākumā nav iespējams prognozēt sportistu sasniegumus. Šogad no IZM budžeta naudas balvās paredzēts izmaksāt 42 686 eiro. Pēc pieteikumu apkopošanas tos izvērtē Latvijas Nacionālā sporta padome, bet galīgo lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem valdība. Pukinsks norādīja, ka patlaban naudas balvas saņemšanai virzīti visi sportisti, kas atbilst noteiktajiem kritērijiem.
Naudas balvu pieteikumi par augstiem sasniegumiem parasti tiek vērtēti reizi gadā, bet ziemas olimpisko spēļu gados šo jautājumu var skatīt divas reizes.
Šogad naudas balvas varētu saņemt sportisti par izciliem sasniegumiem XXV Ziemas olimpiskajās spēlēs, 2026. gada Ziemas paraolimpiskajās spēlēs, 2025. gada Vasaras Nedzirdīgo spēlēs, Pasaules kausa finālsacensībās 3×3 basketbolā un Pasaules čempionātā pludmales volejbolā.
Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) ceturtdien arī izskatīja jautājumu par vairāku starptautisku sacensību rīkošanu Latvijā turpmākajos gados. Starp plānotajiem pasākumiem ir Eiropas čempionāts džudo ne-waza un pasaules čempionāts svarbumbu celšanā šogad, Eiropas U-17 čempionāta finālturnīrs futbolā, pasaules U-19 čempionāts florbolā un pasaules čempionāts krosmintonā rīkošanu 2027. gadā, kā arī BMX riteņbraukšanas pasaules čempionāts 2030. gadā.
Padomes lēmums negarantē valsts finansējuma piešķiršanu. Organizatori uz līdzfinansējumu varēs pretendēt valsts budžeta iespēju robežās, bet nepietiekama finansējuma gadījumā izmaksas būs jāsedz pašiem rīkotājiem vai to atbalstītājiem.
Sacensības Latvijā varēs notikt tikai ar nosacījumu, ka tajās nepiedalās sportisti, sporta darbinieki vai citas personas no Krievijas un Baltkrievijas, tostarp neitrāla sportista statusā.
Sēdē padome arī aicināja Ārlietu ministriju noteikt atbildīgo personu sporta ārlietu jautājumu koordinēšanai, apsprieda nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu Rēzeknes Olimpiskā centra sporta bāzei un Daugavpils Ledus hallei, kā arī uzklausīja informāciju par citu starptautisku sporta pasākumu organizēšanas iecerēm un sporta nozares attīstības jautājumiem.
Lēmumus par izskatītajiem jautājumiem LNSP pieņems rakstveida procedūrā līdz 31. jūlijam.
LNSP ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas saskaņā ar Sporta likumu piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību, sadarbību sporta nozarē un iesaistās ar sportu saistītu lēmumu pieņemšanā. Padomes sastāvā darbojas valdības pārstāvji, sporta organizāciju vadītāji, pašvaldību un augstākās izglītības pārstāvji.