Hokejā emocijas vienmēr bijušas neatņemama spēles sastāvdaļa – gan uz ledus, gan tribīnēs, gan ekrānu otrā pusē. Latvijas hokeja leģenda Sandis Ozoliņš, viens no Harija Vītoliņa palīgiem Latvijas hokeja izlasē, viesojoties Kristīnes Garklāvas podkāstā “Izgaismots”, dalījās savās pārdomās par līdzjutēju lomu. Un kritiku, ko reizēm nākas no viņiem saņemt.
Ozoliņš uzsvēra, ka profesionālais sports būtībā ir izklaides industrija, kuras uzdevums ir radīt emocijas – gan pozitīvas, gan negatīvas. Uzvaras nes eiforiju un lepnumu, savukārt zaudējumi – vilšanos un kritiku. Šīs emocionālās svārstības ir neatņemama līdzjutēju pieredzes daļa.
Pēdējo 10–15 gadu laikā būtiski mainījies veids, kā līdzjutēji pauž savu viedokli. Ja agrāk diskusijas notika tribīnēs vai šaurākā lokā, tad tagad tās pārcēlušās uz digitālo vidi – sociālajiem tīkliem, komentāru sadaļām un dažādām platformām. Ozoliņš uzsvēra, ka līdzjutējiem ir tiesības paust savu viedokli.
“Līdzjutējam ir tiesības izteikt savu viedokli. Diemžēl tagad ir ļoti daudz vietu, kur viņi to var izteikt (..). Līdzjutējam ir tiesības to izteikt un ne spēlētājs, ne treneris nevar par to sūdzēties. Līdzjutējs ir samaksājis savu naudu, vienalga, vai par televīzijas translāciju vai biļeti, vai par spēļu kreklu – viņam ir tiesības izteikties. Tā ir daļa no mūsu biznesa. Mēs esam izklaides bizness. Mēs dodam emocijas,” norādīja Ozoliņš.
Leģendārais hokejists uzsvēra, ka sportistiem pret to ir jāattiecas profesionāli un jāfokusējas uz savu darbu. Līdzjutējiem ir savs skatījums, un tas ir pilnīgi normāli, taču robeža tiek pārkāpta brīdī, kad tas pāraug apsaukāšanā un personīgā necieņā.