Visticamāk, nav neviena, kurš to nepamanīja – Latvijas sportiste Elīna Ieva Bota otrdien kļuva par Milānas un Kortīnas olimpisko spēļu vicečempioni kamaniņu sportā, izcīnot Latvijai pirmo medaļu šajās olimpiskajās spēlēs.
Tas tikai bija prieks ne tikai Elīnas Ievas tuvinieku un kvēlāko sporta fanu vidū, bet arī, šķiet, katrā namā un katra latvieša sirdī. Ir tik lieliski sajust tos brīžus, kad mēs, no šķietami mazās valsts, nostājamies domās kopā ar Elīnu uz pjedestāla blakus vācietei un amerikānietei. Mēs esam stipru cilvēku valsts!
Šodien par to runā visos kolektīvos, arī sociālajos medijos cilvēki dalās priekā par šo lielisko notikumu, arī es neesmu izņēmums, nenogurusi spiežu sirsniņas un “patīk”, redzot, cik ļoti visi kopā priecājamies par šo Latvijas sportistes panākumu.
Likumsakarīgi, protams, ka šādos brīžos, kad kāds cilvēks nonāk spožākā “saulītē” par citiem, tajā cenšas pagozēties arī citi – dažādi sabiedrībā zināmi un mazāk zināmi cilvēki, uzņēmumi un organizācijas steidz likt lietā radošumu un publicēt apsveikuma vārdus, demonstrēt savu patriotismu. Nekā slikta – tas ir mūsu kopīgs prieks, tāpēc, domājams, arī pašas Elīnas gandarījumu plašā rezonanse tikai vairo. Dalīts prieks taču ir dubults prieks.
Arī mediji sacenšas, kurš uzdos interesantākos jautājumus un pirmais noķers sportisti uz sarunu. Un mēs visi kopā esam ietverti vienā lielā prieka un lepnuma burbulī.
Tomēr šodien, šķirstot soctīklus, piedzīvoju arī izbrīnu un pat vilšanos. Un to izraisīja mūsu pašu Ķekavas vistiņu sociālo tīklu konta uzturētāji.
Pie viņu sveiciena lasāms teksts: “VISTskaļākie aplausi un gaviles mūsu kamaniņu braucējai Elīnai Ievai Botai.”
Tomēr lielākais pārsteigums ir attēls, ko uzņēmums pievienojis šim sveicienam. Attēlā redzams, ka kamaniņās iekāpusi un ar nopietnu sejas izteiksmi iekārtojusies baltā, visticamāk, Ķekavas vistiņa. Uz attēla arī rakstīts, ka uzņēmums lepojas ar kamaniņbraucēju.
Te arī ekrānuzņēmums no šī sveiciena:
Pie ieraksta nav daudz komentāru, taču tie visi ir dusmīgi, sekotāji ir neizpratnē par šādu sveicienu, aicina uzņēmumu to dzēst un atvainoties sportistei, jo vēstījums nemaz nav skaidrs. Kāds pat apgalvo, ka pēc šāda ieraksta pamanīšanas vairs nevēlas iegādāties uzņēmuma produkciju.
Lieliskā sportiste tiek salīdzināta ar vistu? Vai varbūt sports šķiet tik vienkāršs, ka pat vistai pa spēkam? Vēstījums nu nemaz nav skaidrs.
Gan jau kādam mārketinga ģēnijam tā šķita lieliska ideja – pasmieties par šo panākumu un pajokot ar muļķīga soctīklu ieraksta palīdzību, taču šoreiz tā šķiet krietna pārcentība. Ir tik muļķīgi sanācis, ka vispār nešķiet smieklīgi. Joks, kas kādu var aizvainot, vairs nemaz nav joks.
Tiesa gan, kamēr rakstīju šīs rindkopas, uzņēmums dīvaino ierakstu no sociālajiem tīkliem dzēsa. Tā ir laba ziņa. Tātad apdomājās un, iespējams, kļūdu saprata, bet nākotnei iemācīsies, ka it visam (arī reklāmai) ir robežas.