Ar aizraujošu un rezultatīvu Rīgas derbiju šonedēļ tika pabeigts pirmais no četriem apļiem Latvijas futbola virslīgā. Sezonas ievadā jau pirmajās kārtās vadošās pozīcijas aizņēma divi galvenie favorīti RFS un “Riga”, augstākās līgas debitants “Ogre United” vēl ir savas pirmās uzvaras meklējumos, bet intrigas aizmetņi veidojas visus trīs svarīgākajos segmentos turnīra tabulā – cīņā par titulu, par Eiropas kausu pozīcijām un par vietas saglabāšanu elitē.
Pirmā apļa Top 5
Titula pretendentiem labs uzbrukums pret labu aizsardzību
Kopš virslīgā ar lielām ambīcijām un, kas svarīgāk, to finansiālo segumu ienākuši “Riga” un RFC, abi galvaspilsētas klubi ir izteikti turnīra favorīti jau devīto sezonu pēc kārtas. Pēc četru gadu pārtraukuma atgriezušies čempionu tronī, “Riga” futbolisti sezonu iesākuši ar sen neredzētu rezultativitāti – 32 gūtiem vārtiem pirmajās deviņās spēlēs.
Tik draudīgi pretinieku aizsargiem un vārtsargiem iepriekš bijis vien Skonto, kas dominēja Latvijas augstākajā līgā ap gadsimtu miju, turklāt liela daļa vārtu ražas tika sakrāts pret komandām ar jaunatnes vai pusamatieru sastāvu. Šobrīd virslīgas klubu vidējais līmenis ir krietni izaudzis, tāpēc šāds sniegums uzbrukumā rīdzinieku izpildījumā ir vēl jo iespaidīgāks. Tiesa, uz šī fona ne tik daudz iemeslu ir palepoties par sniegumu aizsardzībā, jo ielaisti 12 vārti ir vien piektais labākais rezultāts līgā. To gan veicinājušas arī sastāva problēmas, jo starpsezonā komandu atstāja Elbaširs Ngoms, bet otrs centra aizsardzības balsts Baba Musā pēc ilgstoša savainojuma sastāvā atgriezies vien pēdējās kārtās. Veselības problēmas pirmā apļa gaitā bijušas vēl vairākiem “Riga” aizsargiem.
Gluži kā pretstats ar lielu uzsvaru uz aizsardzību un disciplīnu veidota spēle RFS komandā, kas līdz rezultatīvajam (3:3) Rīgas derbijam pirmajās astoņās kārtās bija ielaidusi vien trīs vārtus, turklāt pirmajās no tām pretiniekiem ļoti reti izdevās kaut patraucēt vārtsargu Marko Mariču. Tiesa, bažas radījis horvāta sniegums reizēs, kad pretinieki tomēr tikuši līdz sitienam no labas pozīcijas, tostarp, ielaižot trešos vārtus pret “Riga”. “Nevaru apgalvot, ka viņš pieļāva kļūdu, bet mēs gribam, lai RFS vārtsargs šādos brīžos pavilktu,” pēc derbija neslēpa komandas treneris Viktors Morozs.
Mēdz teikt, ka labs uzbrukums uzvar spēles, bet laba aizsardzība – turnīrus. Pagaidām tam nevar iebilst, jo RFS virslīgas tabulā pret tiešajiem konkurentiem ieguvis divu punktu pārsvaru.
VAR vēl nevar
Virslīgas prezentācijas pasākumā pirms sezonas sākuma Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Artūrs Gaidels paziņoja par ambicioziem plāniem visās spēlēs ieviest Video tiesneša asistenta jeb VAR sistēmu, kas iepriekšējās sezonās tika izmantota vien divās spēlēs katrā no kārtām, radot nevienlīdzību starp turnīra dalībniekiem.
Funkcionārs atklāja, ka trīs sezonu griezumā šāds VAR projekts izmaksāšot aptuveni 1,1 miljonu eiro, taču VAR telpas iekārtošana un jaunā inventāra un tehnikas iegāde aizkavējusies, tāpēc spēles tiesnešiem video atkārtojuma palīdzība tika solīta aprīļa otrajā pusē. Virslīgas pirmā apļa gaitā gan to nesagaidījām, lai gan LFF prezidents Vadims Ļašenko ar publikācijām sociālajos tīklos neilgi pirms Rīgas derbija ļāva noprast, ka lielais brīdis ir tuvu.
Jaunā VAR istaba tiek gatavota pilnā sparā… 🤩⚽️🇱🇻 pic.twitter.com/1SilP3edJh — Vadims Ļašenko 🇱🇻⚽️ (@VadimsLasenko) April 28, 2026
Šajā spēlē VAR tik tiešām tika pielietots. Tiesa, izņēmuma kārtā tas notika iepriekšējo sezonu manierē, izmantojot VAR busiņu.
Vairāki virslīgas treneri aicinājuši pasteigties ar sistēmas ieviešanu. Skaļākais no viņiem bijis “Riga” vadītājs Adrians Guļa, kurš jau pirmajās kārtās norādīja uz nepieciešamību labāk aizsargāt spēlētājus, kuri cieš pēc tiesnešu kļūdām pieļautas pārāk agresīvas spēles dēļ.
Piesakās jauni vārtu gūšanas līderi
Lai gan jauno virslīgas sezonu šeit pat iesākuši deviņi no vienpadsmit iepriekšējās sezonas rezultatīvākajiem spēlētājiem, labāko vārtu guvēju saraksta galvgalī izvirzījušies pavisam citi.
Arī rezultatīvajā “Riga” komandā iepriekšējo sezonu “bombardieris” Redžinaldu Ramirišs sezonas ievadā palicis komandas biedru ēnā, jo rezultatīvāks ar septiņiem gūtiem vārtiem bijis augumā raženais Gambijas uzbrucējs Muhameds Badamosi, kurš Latvijā ieradies no Rumānijas kluba “Cluj”.
Ar pieciem rezultatīviem sitieniem izcēlies ne tikai brazīlietis Ramirišs, bet arī viņa tautietis Jagu Sikeira, kurš Rīgā ieradās pirms pagājušās sezonas un vairāk izcēlās ar spēles organizēšanu un aizsardzības balstīšanu. Pērn viņš 30 virslīgas spēlēs guva vien trīs vārtus. Rezultatīvāko spēlētāju sarakstā starp rīdziniekiem ar sešiem gūtiem vārtiem iekārtojies 18 gadus vecais Panamas futbolists Hosuē Vergara, kurš spilgti sevi pieteicis “Auda” uzbrukuma smailē.
Pašmāju spēlētāji vārtu gūšanā pagaidām bijuši pieticīgāki. Četrus vārtus guvis Jānis Ikaunieks (RFS), pa trim – Artjoms Puzirevskis (“Grobiņa”), Renārs Varslavāns (“Riga”), Ruslans Deružinskis (“Tukums 2000”) un Mārcis Ošs (“Super Nova”). Starp citu, tieši centra aizsargs Ošs, kuram šovasar apritēs 35 gadi, bija rezultatīvākais līgā pēc pirmajām trīs kārtām.
Pret savējiem spēlēt aizliegt nedrīkst
Lai mazinātu neatļautu ietekmi starp klubiem un sargātu sacensību integritāti, LFF valde pagājušajā rudenī mainīja noteikumus klubu licencēšanā, cita starpā aizliedzot īres līgumos iekļaut tiešus vai netiešus nosacījumus, kas liedz futbolistam spēlēt pret viņu izīrējušo klubu.
Lai gan atsevišķi futbolisti pirmā apļa laikā izgāja laukumā arī pret klubiem, no kuriem tie ir izīrēti, vairumā gadījumu viņi dažādu iemeslu dēļ tomēr palika ārpus sastāva. Kādos gadījumos tas tika skaidrots ar savainojumiem, citos – ar spēku taupīšanu nākamajām spēlēm.
Jau pēc pirmajām kārtām LFF Ētikas komiteja nāca klajā ar paziņojumu, ka izmeklēs publiski izskanējušu informāciju par šo noteikumu neievērošanu. Līdz maijam gan nekādi mēri netika pieņemti.
Šo situāciju un īpaši jau tā saucamo “mātes klubu” rīcību nosoda viens no vadošajiem Latvijas futbola apskatniekiem Edmunds Novickis, norādot gan uz
virslīgas reputācijas, gan spēlētāju izaugsmes riskiem: “Ir sajūta, ka šo klubu pārstāvji uzskata visus apkārtējos par muļķīšiem, izdomājot dažādus attaisnojumus, turklāt publiski jātaisnojas ir tieši tām mazajām komandām, kuras īrē spēlētājus.
Tikmēr lielie, kuri patiesībā nosaka toni, par to klusē. Skaidrs, ka viņi iet pēc principa “mērķis attaisno līdzekļus”, taču, manuprāt, tas ir slikti līgas reputācijai un prestižam.
Vēl viens faktors ir šo īrēto futbolistu zaudētā spēļu prakse. Pamatā tie ir gados jauni spēlētāji, kuriem katra spēle pret augsta līmeņa pretinieku ir nozīmīga. Virslīgā komandas aizvada četrus apļus, kas šiem futbolistiem nozīmē vismaz četras izlaistas spēles. Ja, piemēram, Valerijs Lizunovs ir izīrēts četras piecas sezonas un to laikā kopā sanāk jau ap 20 izlaistām spēlēm – praktiski puse sezonas ir zaudēta!”
Debitantu grūtais sākums
Bez kautrības un pieticības savam pirmajam solim Latvijas futbola elitē ziemā gatavojās “Ogre United” komanda, kas nieka četros gados veica kāpumu no pašmāju futbola līgu hierarhijas pašai apakšai līdz pat virslīgai. Kluba pārstāvji pirms sezonas vairākkārt uzsvēra, ka jau pirmajā sezonā mērķis ir cīņa par piekto vietu, ne noturēšanos elitē.
Pirmajā aplī gan saņemti pāris realitātes pliķi, jo, lai arī sešas no pirmajām deviņām spēlēm aizvadītas savā laukumā (šajā gadījumā gan tas noticis Salaspilī), pie uzvaras vēl nav izdevies tikt, turklāt arī drīzumā gaidāmā pārcelšanās no šaurajiem mākslīgā seguma laukumiem uz plašajiem stadioniem krietni spožāku perspektīvu komandai nesola.
Iepriekšējās trīs sezonās virslīgā iekļuvušajām, “Jelgava”, “Super Nova” un “Grobiņa” komandām izdevās tajā arī noturēties. Pēc šāda pirmā apļa šķīrās ogrēniešu un tikai ziemā komandas galvenā trenera amatā ieceltā Aleksandra Rehviašvili ceļi. Gruzīnu speciālists kļuvis par pirmo virslīgas treneri, kurš šosezon zaudējis darbu.
Otrā apļa intrigas
Izturības skrējiena zīmē aizritēs Latvijas čempionāta otrais aplis, kur nākamās septiņas kārtas paredzēts izspēlēt līdz izlašu pārtraukumam jūnijā. Tas nozīmē, ka komandām nereti nāksies spēlēt ik pēc trīs četrām dienām, un tas prasīs daudz spēka. Paralēli notiek pāreja no mākslīgā uz dabīgā seguma laukumiem, taču ne visi klubi stadionu gatavībā un pieejamībā šeit ir vienādās pozīcijās, tādēļ spēļu maratonā nāksies “lēkāt” no viena uz otru pusi.
Nav noslēpums, ka tas ievērojami palielina traumu risku, kā arī bieži vien padara spēles neprognozējamas.
Pie pirmā panākuma cer tikt ne tikai debitanti no Ogres, bet arī “Tukums 2000”, kas pirmajā aplī guva vārtus katrā no spēlēm. Tiesa, katrā arī ielaida un galu galā izcīnīja piecus neizšķirtus.
