9. Viņi zina, kā izklaidēt sevi – garlaicība nav ienaidnieks
Cilvēkiem, kuriem sports ir vienaldzīgs, garlaicība nav kaut kas, no kā jābēg vai jābaidās. Viņi to uztver kā dabisku pauzi – iespēju atpūsties, pārdomāt, radīt vai vienkārši pabūt ar savām domām.
Viņi nav atkarīgi no nepārtrauktas ārējas izklaides vai stimulācijas, lai justos labi. Viņi prot aizpildīt laiku ar lietām, kas nāk no iekšienes: lasīt grāmatu stundām ilgi, zīmēt, rakstīt dienasgrāmatu, klausīties mūziku bez ekrāna, meditēt, staigāt vai vienkārši sēdēt un vērot pasauli.
Tas nav tukšums – tas ir pilnvērtīgs laiks, kurā rodas visinteresantākās idejas, dziļākās atziņas vai vienkārši miers.
Viņi bieži saka: “Man garlaicīgi nekad nav bijis” – ne tāpēc, ka dzīve būtu pilna ar trakiem notikumiem, bet tāpēc, ka viņi ir iemācījušies baudīt klusumu un savu prātu. Tas ir viens no spēcīgākajiem ieradumiem: spēja pašam sev radīt prieku un jēgu bez ārējas „degvielas”.
Šāda prasme padara viņus mazāk atkarīgus no sociālajiem tīkliem, TV, spēlēm vai jebkādas ārējas izklaides, kas bieži kļūst par aizbēgšanu no sevis.