Gatavojoties būtiskām izmaiņām valsts sporta pārvaldībā un finansēšanā, līdz 10. jūlijam Saeimas deputāti ir iesnieguši priekšlikumu topošā Sporta fonda likuma otrajam lasījumam. Jau šonedēļ, 15. jūlijā, gaidāma Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, kurā deputātu izstrādātie risinājumi tiks vērtēti, lai virzītos uz likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā. Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK), vērtējot iesniegtos priekšlikumus, uzsver, ka šī ir iespēja beigt sporta finansēšanas agoniju un glābt sabiedrības veselību, jo jaunā fonda mērķis ir ieviest sistēmā prognozējamību un noteiktību, bez kuras Latvijas sports ilgtermiņā nevar attīstīties.
Lai nodrošinātu reālu finansējumu topošajam Sporta fondam, deputāti savos priekšlikumos ir piedāvājuši konkrētus un drosmīgus risinājumus:
- Saeimas deputāte Evika Siliņa kopā ar deputātiem Dāvi Mārtiņu Daugavieti un Alīnu Gendeli ir iesniegusi kopīgu priekšlikumu, kas paredz 3% nodokļu ieņēmumu daļas no alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un bezalkoholisko dzērienu akcīzes novirzīšanu Sporta fondam, lai garantētu stabilu bāzes finansējumu nozarei.
- Līdzīgus priekšlikumus, kas paredz Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumam identisku 3% nodokļu ieņēmumu daļas integrēšanu fonda mērķiem, individuāli iesnieguši deputāti Andris Šuvajevs un Jānis Eglīts.
- Savukārt deputāts Jānis Dinēvičs savā priekšlikumā ir ne tikai iekļāvis 3% iniciatīvu, bet arī rosinājis fondā ieskaitīt virspeļņu, kas gūta no azartspēļu nodevām un nodokļiem, uzsverot, ka sporta radītajam nodoklim ir jāatgriežas sporta un kultūras atbalstam.
- Deputāts Kristaps Krištopans, savā priekšlikumā aicina fondam novirzīt pat 10% no akcīzes nodokļa tiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuros cukura saturs ir no astoņiem gramiem uz simts mililitriem, kā arī no enerģijas dzērieniem.
- Uz profesionālo sportu vērstu risinājumu iesniegusi deputāte Zane Skujiņa-Rubene, kura rosina fondā ieskaitīt to ārvalstu profesionālo sportistu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, kas pārsniedz minimālās algas likmi.
Kā iepriekš LOK prezidents Raimonds Lazdiņš presē skaidrojis, deputātu iesniegtie priekšlikumi ir izšķiroši, lai labotu vēsturisku netaisnību. Līdz pat 2001. gadam sports un kultūra saņēma loģisku un preventīvu finansējumu no akcīzes par tabaku un alkoholu, proti, sabiedrības veselībai nodarītais
kaitējums tika kompensēts atpakaļ nozarē. Šī sistēma tika likvidēta, un atšķirībā no kultūras, kas atjaunoja Kultūrkapitāla fondu, sports pēc 2016. gada ziedojumu reformas nonāca vēl lielākā finansiālā neprognozējamībā. Jaunā Sporta fonda darbība, balstoties uz deputātu piedāvāto finansējumu, tiks virzīta trīs galvenajos virzienos – augstu sasniegumu sportā, infrastruktūras uzturēšanā un lielajos pasākumos.
Lai jaunā sistēma un Sporta fonds reāli uzsāktu darbību 2027. gada 1. janvārī, pēc deputātu priekšlikumu iesniegšanas jau 15. jūlijā sekos Saeimas Budžeta komisijas sēde to izskatīšanai. Savukārt jūlija pēdējā nedēļā gaidāma Saeimas ārkārtas sēde likuma pieņemšanai galīgajā lasījumā.
Sporta fonda likums ir finansēšanas mehānisms, kura pamatmērķis ir ieviest nozarē ilgstoši trūkstošo prognozējamību un preventīvi uzlabot sabiedrības veselību. Tas paredzēts skaidru spēles noteikumu radīšanai, lai novērstu situācijas, kad valsts finansējums tiek saņemts ar milzīgu novēlošanos. Fonds paredzēts trīs galvenajiem virzieniem – augstajiem sasniegumiem, reģionālās infrastruktūras uzturēšanai un pasākumiem, sniedzot labumu gan bērnu un tautas sportam, gan elites sportistiem.