Pēdējā laikā plašu rezonansi izraisījušie agresijas gadījumi Latvijas bērnu un jauniešu hokejā izgaismojuši problēmu, kas sniedzas tālu ārpus ledus laukuma. Bijušais Latvijas hokeja izlases spēlētājs, dzīves koučs Jēkabs Rēdlihs uzskata, ka pieaugušo nespēja kontrolēt savas emocijas var atstāt nopietnas sekas uz bērniem, kuriem sports vispirms būtu jāsaista ar prieku, nevis bailēm.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Sporta Studija” Rēdlihs norādīja, ka agresīvu uzvedību jauniešu sportā nevar aplūkot atrauti no sabiedrībā notiekošā. Viņaprāt, gan bērni, gan viņu vecāki ikdienā saskaras ar arvien lielāku stresu, kas nereti izpaužas arī sporta sacensībās.
Bijušais hokejists īpaši izcēla vecāku emocionālo stāvokli un nespēju savaldīties brīžos, kad laukumā atrodas viņu bērni. Lielākā problēma ir tā, ka pats vecāks nav parūpējies par sevi – savu emocionālo pasauli un to, kā tikt galā ar stresu, skaidroja Rēdlihs.
Viņš uzsvēra, ka pārlieku liels spiediens un agresīva pieaugušo uzvedība var novest pie tā, ka jaunie sportisti zaudē prieku par savu nodarbošanos un pat apsver iespēju sportu pamest.
“Ja tētis skrien uz ledus vai treneris ārdās, tu varbūt spēlēsi, bet ar bailēm, un 16, 18 gados pateiksi – viss, paldies, bučas un čau, man šito nafig nevajag,” intervijā sacīja Rēdlihs.
Rēdlihs arī kritizēja jauniešu sportā valdošo pieeju, kurā nereti priekšplānā tiek izvirzīti rezultāti un intensīvi treniņi, nevis bērna attīstība un labsajūta. Viņaprāt, jaunajiem sportistiem būtu jādod iespēja izmēģināt vairākus sporta veidus un pašiem atrast to, kas sagādā vislielāko prieku.
Runājot par iespējamiem risinājumiem, Rēdlihs uzsvēra, ka nepieciešamas skaidras uzvedības robežas un atbildība par to pārkāpšanu. Viņš labprātāk lieto vārdu “sekas”, nevis “sods”, jo svarīgi esot ne tikai piemērot sankcijas, bet arī panākt izpratni par nepieņemamu rīcību. Un tas attiecas arī uz treneriem.
“Ir jāparāda sarkanā lupata – mēs šādi nedarām. Ir bijuši vairāki piemēri, kur sencītim iedeva 500 eiro (sodu) un visi nomierinājās. Jā, tas var būt viens no veidiem, bet ir jābūt, izpratnei, kā mēs to darām. Diemžēl arī paši treneri to ne līdz galam vienmēr ievēro. Mēs zinām, ka treneri lamājās, un tas nedrīkst būt pieņemami.
Mēs veidojam atlētus un vīrus, nevis cilvēkus, kurus vajag pazemot, un tikai tad viņš šancēs. Mēs veidojam Latvijas kultūru kā tādu. Mums ir jāiet cauri visiem līmeņiem – treneri, vadības, tai pašai federācijai, no augšas uz leju ar seku sistēmu.”
Plašāk par agresijas cēloņiem un vecāku atbildību – pievienotajā video sižetā!