“Baltic XL-Livonia” regbisti nedēļas nogalē Rīgā sarūpēja īstus sporta svētkus, Baltijas TOP līgas finālā, otrajā puslaikā atspēlējot 20 punktu deficītu, dramatiskā cīņā ar pēdējās bumbas piezemējumu ar 41-38 izraujot uzvaru pār Zviedrijas klubu “Exiles”. “Livoniešu” kapteinis Miķelis Jurevičs un komandas galvenais treneris Neils Džonsons pēc triumfa uzsvēra komandas saliedētību un ticību saviem spēkiem līdz pat pēdējai sekundei.
“Baltic XL-Livonia” trešo reizi spēlēja Baltijas TOP līgas finālā, bet par spēcīgāko klubu Baltijā kļuva otro gadu pēc kārtas. Līdz ar zviedru kluba iesaistīšanos Baltijas TOP līgā, “Baltic XL-Livonia” tagad var sevi dēvēt par spēcīgāko klubu ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā.
“Livoniešu” panākuma nozīmīgumu stiprina arī Latvijas komandu sportā diezgan unikāls statistikas fakts – komanda oficiālās turnīra spēlēs nav zaudējusi jau 32 spēles pēc kārtas, iepriekšējo neveiksmi piedzīvojot 2024. gada augusta pēdējā dienā.
Tādējādi 2027. gada sezonu “livonieši” uzsāks ar vairāk nekā divarpus gadu ilgu uzvaru sēriju.
Baltijas TOP līgas finālā pēc līdzvērtīga pirmā puslaika otrā puslaika sākumā “livonieši” pieļāva vairākas kļūdas, nonākot iedzinējos ar 13-33. “Es redzēju, ka rādām labu sniegumu, bija labs regbijs, bet pieļāvām trīs kļūdas un mums bija -20. Bet mani nepameta sajūta, ka čaļi tic sev un ir spējīgi atspēlēties.
Zinu, ka tas skan muļķīgi, bet man nebija stresa līdz pat spēles izskaņai. Tiešām,” neliekuļo “Baltic XL-Livonia” galvenais treneris Neils Džonsons.
“Kas notika 2. puslaika sākumā? Ģērbtuvēs pārtraukumā varbūt pa daudz nomierinājāmies, nometām to fināla stresu, un varbūt pārāk vienmuļi iesākām puslaiku. Bet dabūjām uzreiz pretī, jo “Exiles” iznāca vēl pārliecinošāki. Tā bija arī psiholoģiska spēle un sapratām, ka pašiem vien ir jāsaņemas, jāspēlē ciešāk, stingrāk, vairāk jārunā uz laukuma. Jāiet un jāsitas līdz galam. Noturējām bumbu, tas nospēlēja lielu lomu,” otrā puslaika drāmu atceras “Baltic XL-Livonia” kapteinis Miķelis Jurevičš, kurš saņēma fināla vērtīgākā spēlētāju balvu “livoniešu” rindās.
“Nevienā brīdī nezaudēju cerības. Zināju, ka saņemsimies. Nebija pat citu domu. Centos uzmundrināt komandu un galvā bija tikai viens uzdevums – jānoliek džeki pareizajās vietās laukumā, jānotic sev, jāspēlē agresīvāk. Un pacietīgi spēlējot pa fāzēm mēs to izdarījām.
Stress piezagās 75. minūtē, kad nesanāca piezemējums un bija jāsāk no jauna uzbrukums. Tad sāku uztraukties, ka var nesanākt gūt to piezemējumu, kas nepieciešams. Zinu, cik grūti brīžiem ir gūt punktus tādā situācijā, jo apkārt ir ļoti daudz spēlētāju.
Par laimi, viņi pieļāva kļūdu – un tā bija milzīga “Exiles” kļūda, kad viņiem neizdevās izsist bumbu autā.
Un tad es apzinājos – mēs joprojām esam spēlē, viss ir iespējams. Kad esam spēlē un spēlējam regbiju, mēs to darām patiešām ļoti labi,” savus padotos slavē treneris Džonsons.
“Karjeras laikā neviena spēle nav tuvumā tam, kas bija šodien. Atmosfēra, emocijas – tas bija rakstura jautājums. Parādījām, ka esam komanda, kas var atspēlēties un izkāpt ārā no jebkādas bedres,” emocionālo faktoru izceļ “Baltic XL-Livonia” kapteinis, norādot uz izmaiņām visā komandas sagatavošanās procesā. “Uzlabojusies attieksme, Neils [Džonsons] atradis īsto recepti, kā ar mums ir jāstrādā. Daudz deva pagājušais gads, kad sākām cītīgāk apmeklēt treniņus, sakārtoti spēlējam Latvijas čempionātā, no spēles uz spēli būvējām to līmeni, kas pēc tam atspoguļojās TOP līgā. Paši neticējām, ka iet tik labi, un iniciatīvu turpinām šogad. Jā, bijušas grūtibas, bet raksturs ir mainījies un esam daudz spēcīgāki.”
“Esmu kopā ar “Livonia” ceturto gadu. Šī ir pirmā reize, kad redzējām tik augsta līmeņa regbiju un tik augsta līmeņa spēli. Bieži negadās atspēlēt 20 punktu deficītu, atgriezties spēlē un uzvarēt. Tāpēc uzsveru – mums ir brīnišķīga komanda, brīnišķīgs spēlētāju kolektīvs, un man ir paveicies būt tik izcilas komandas trenerim,” sajūsmu neslēpj Džonsons.