LA.LV jau vēstījām par diskvalificēto ukraiņu skeletonistu Vladislavu Heraskeviču. Nu sekas pēc Ukrainas skeletonista Heraskeviča diskvalifikācijas no olimpiskajām spēlēm turpinās. Tagad situācija sniedzas tālu ārpus ledus trases robežām, pateicoties negaidītam pavērsienam viņa dzimtenē, ziņo ārvalstu prese.
Dažas dienas pēc tam, kad Starptautiskā Olimpiskā komiteja liedza viņam startēt 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, Heraskevičs saņēma ievērojamu atbalstu no viena no ietekmīgākajiem Ukrainas sporta nozares pārstāvjiem. “Doneckas Šahtar” prezidents Rinats Ahmetovs paziņoja par 10 miljonu grivnu ziedojumu Heraskeviča fondam, kas ir aptuveni 231 000 ASV dolāru, ziņo ārzemju prese. Šī summa atbilstu prēmijai, ko sportists saņemtu par olimpiskā zelta izcīnīšanu.
27 gadus vecais Heraskevičs tika diskvalificēts pēc tam, kad sacensībās valkāja “piemiņas ķiveri”, godinot sportistus, kuri gājuši bojā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Starptautiskā Olimpiskā komiteja nolēma, ka šis veltījums pārkāpj politiskās neitralitātes noteikumus sacensību laikā.
Ārkārtas apelācija Sporta arbitrāžas tiesā tika noraidīta, tiesai atzīstot, ka noteikumi ir “saprātīgi un samērīgi”. Neskatoties uz lēmumu, Ahmetovs šo brīdi raksturoja nevis kā sakāvi, bet gan kā simbolisku uzvaru.
“Vladam Heraskevičam tika liegta iespēja cīnīties par uzvaru olimpiskajās spēlēs, taču viņš atgriežas Ukrainā kā īsts uzvarētājs,” Ahmetovs norādīja kluba mājaslapā. “Cieņa un lepnums, ko viņš ar savu rīcību izpelnījies ukraiņu vidū, ir augstākais apbalvojums.”
Šis žests ātri kļuva par vienu no ievērojamākajām publiskajām reakcijām uz pieņemto lēmumu. Uz Heraskeviča ķiveres bija attēli ar Ukrainas pilsoņiem, kuri gājuši bojā karā, tostarp pusaudžu svarcēlāja Alīna Peregudova, bokseris Pavlo Iščenko un hokejists Oleksijs Loginovs.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja jau pirms sacensībām bija brīdinājusi sportistu, ka ķivere neatbilst Olimpiskajai hartai, taču viņš to valkāja treniņbraucienu laikā. Savā spriedumā arbitrāžas komisija atzina šī veltījuma emocionālo nozīmi, tomēr atbalstīja olimpisko politiku, kas ierobežo demonstrācijas sacensību laikā. SOK arī uzsvēra, ka šādas rīcības atļaušana pavērtu ceļu plašākai politisko vēstījumu izpausmei spēļu laikā.
Tikmēr Heraskevičs nepiekrita šādai interpretācijai. Viņš norādīja, ka sportisti jau tāpat pauž savu identitāti caur ekipējumu un nacionālajiem simboliem. “Es varētu būt starp šī pasākuma medaļniekiem, bet pēkšņi man nav atļauts startēt, kamēr citi sportisti līdzīgā situācijā varēja sacensties,” viņš sacīja.
Ahmetova ziedojums tagad nodrošina Heraskevičam resursus, lai turpinātu gan sportisko karjeru, gan sabiedrisko darbību. Brīdī, kad olimpiskā skatuve viņam tika atņemta, Ukrainas sportists kļuva par nacionālu simbolu, kura ietekme pārsniedza sporta robežas.