Pagājušajā nedēļā Goldingen Cycling, kas ir Kuldīgas riteņbraukšanas entuziastu amatieru komanda, sociālajos tīklos izšāva kā no lielgabala. “Pasaules čempions uz starta Kuldīgas pusē!” Jau sākotnēji bija puslīdz skaidrs, ka runa ir par 2000. gada pasaules čempionu šosejas riteņbraukšanas grupas braucienā Romānu Vainšteinu. Bija pagājis jau ilgs laika posms pēc karjeras beigām, kad Romāns intervijā šo rindu autoram atzina, ka riteni ir nolicis maliņā un velosports viņa dzīvē ir pagātne.
“Reklāmas nolūkos es piedalīšos. Mēs to pasākumu organizējam,” telefonsarunā startēšanu Goldingen Cycling rīkotajās sacensībās apstiprināja Vainšteins. Saprotams, ka 53 gadu vecumā Romāns startēs bez sportiskajām ambīcijām, tā vietā priekšplānā izvirzot riteņbraukšanas un sportiska dzīvesveida popularizēšanu. Svētdien, 19. jūlijā Kuldīgas pievārtē Pelčos pulksten 11.30 sāksies riteņbraukšanas sacensības Goldingen kauss ITT 2026.
Romāna īsā versija par atteikšanos no izbraukšanas uz ilgāku laiku. “Pēc divdesmit gadu pauzes pirms pāris gadiem es atkal uzkāpu uz riteņa. Kāpēc nebraucu? Laikam jau profesionālā karjera bija pārāk gara un pēc sportošanas beigām man dzīvē bija citi mērķi. Es sāku nodarboties ar biznesu, man iepatikās spēlēt golfu, attiecīgi bija cita veida aizraušanās un darbs. Jaunie pienākumi lika aizmirst to, ko darīju pirms tam.”
Pavērsiens personiskajā dzīvē Romānu uzsēdināja atpakaļ uz riteņa.
“Kad izšķīros no pēdējās sievas, es gribēju tikt ārā no bedres, kurā biju, un vajadzēja kaut kā izvēdināt galvu. Draugi mani pamudināja atsākt braukt. Prieka pēc kopīgi izbraucām no 30 līdz 40 kilometriem. Šādi izbraucieni man palīdzēja aizmirst dzīves problēmas. Man vienkārši patika pavadīt laiku kopā ar draugiem, braucot ar riteni.”
Bieži gan neesot šādi izbraucieni. “Maniem draugiem ir ģimenes un darbs, un Latvijā vasaras ir tik īsas…
Lietainā laikā es vairs negrasos braukt, jo esmu pietiekami daudz ūdens no asfalta izdzēris.
Šogad esam izbraukuši četras vai piecas reizes.”
Goldingen kauss ITT 2026 sacensībās atbilstoši vecuma grupai dalībnieki startēs individuālajā braucienā, pa vienam dodoties distancē. “Ar lēnu gāzīti un cik veselība atļauj,” braukšanu piesardzīgā režīmā apstiprināja Romāns.
“Es jau vairāk domāju par to, lai cilvēkiem atkal būtu iespēja mani satikt, aprunāties un nofotografēties. Ja kādam būs vēlēšanās, sniegšu autogrāfu. Pasākuma mērķis ir popularizēt riteņbraukšanu.” Viens otrs bijušais augsta līmeņa atlēts savā sporta veidā sacensībās vairs nepiedalās, lai pēc tam nebūtu jādzird runas, ka viņš zaudējis amatiera līmeņa braucējam.
“Ak Dievs! Zinot visu, kas ir bijis manā dzīvē, šis būtu mazākais pliķis, ja kāds teiktu, ka es vairs nevaru pabraukt ar riteni. Tas tiešām būtu sīkums, jo, kā jau teicu, divdesmit gadus ar riteni vispār nebraucu. Daudz svarīgāk man ir būt kopā ar jauniešiem, lai iedvesmotu viņus nodarboties ar riteņbraukšanu.”
Romāns neslēpj, ka viņam ir bijušas visai nopietnas veselības problēmas. Kardiologs ieteikums esot bijis aerobā režīmā braukt ar riteni. “Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc esmu atsācis braukt. Skriet man nepatīk un riteņbraukšana ir arī interesantāka, jo brauciena laikā var gan izvēdināt galvu, gan arī parunāties. Cilvēkiem pēc četrdesmit gadiem sākas problēmas ar muguru un ceļgaliem, bet riteņbraukšana uz kauliem un locītavām neatstāj negatīvu ietekmi.
Jā, un ārsts arī teica, ka Dievs man ir devis otru iespēju, kas ir jāizmanto. Tāpēc cenšos baudīt dzīvi, jo vairākiem bijušajiem sportistiem liktenis nav bijis tik labvēlīgs.”
2004. gada novembrī Vainšteins paziņoja par sportista karjeras beigām. Ar savām sprintera dotībām Romāns uzvarēja ne tikai pasaules čempionātā, bet izcīnīja arī augstas vietas prestižās viendienas sacensībās un atsevišķos posmos daudzdienu velobraucienos. 1999. gadā viņš uzvarēja Giro d’Italia posmā, savukārt 2003. gadā finišēja otrais Tour de France posma grupas finišā. 2001. gadā Vainšteins UCI Pasaules kausa kopvērtējumā ieņēma trešo vietu.