Ar talantu un tehniskajām prasmēm vien ceļā uz pasaules spēcīgāko hokeja līgu var nepietikt. NHL klubu skauti potenciālos spēlētājus vērtē daudz plašāk – uzmanība tiek pievērsta pat tam, kā jaunais hokejists uzvedas uz rezervistu soliņa un komunicē ar apkārtējiem. Par to intervijā “MMNews”, runājot par Latvijas jauno hokejistu attīstību un šogad NHL draftā izvēlētajiem latviešiem, stāstīja Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Padomes loceklis Viesturs Koziols.
2026. gada NHL draftā tika izvēlēti četri Latvijas hokejisti, bet īpaši izcēlās Alberts Šmits, kuru Ņujorkas “Rangers” izraudzījās ar augsto piekto numuru. Viņš kļuva par visu laiku visaugstāk draftēto Latvijas hokejistu. Savukārt Oliveru Mūrnieku ceturtajā kārtā ar 124. numuru izvēlējās Bufalo “Sabres”.
Tomēr pats drafts vēl nebūt negarantē nokļūšanu NHL. Runājot par to, kas var izšķirt, kuri no talantīgajiem jauniešiem nākotnē patiešām spēs sasniegt pasaules spēcīgāko līgu, Koziols uzsvēra – ar talantu vien ir par maz.
“Ar talantu vien nepietiek. Vajadzīgas dotības, prasmes un iemaņas, bet spēlētājam ir arī jāļauj spēlēt un viņam ir jāuzticas,” sacīja Koziols.
Viņš dalījās arī savos novērojumos no čempionāta, kurā klātienē strādājis liels skaits NHL skautu. Potenciālā jaunā spēlētāja novērtēšana nebūt neaprobežojas tikai ar viņa slidojumu, gūtajiem vārtiem vai rezultatīvajām piespēlēm.
“Es biju čempionātā, kur bija ļoti daudz NHL skautu. Vienā organizācijā var būt vairāki cilvēki ar dažādiem uzdevumiem – viens skatās slidošanu, cits mentālo gatavību, to, kā spēlētājs gatavojas spēlei, uzvedas uz soliņa, komunicē ar komandas biedriem, treneriem un tiesnešiem.”
Koziols norāda, ka mūsdienu hokeja straujais temps arvien lielāku nozīmi piešķir arī spēlētāja spējai domāt un ātri pieņemt lēmumus.
“Hokejs ir kļuvis daudz ātrāks. Es saku, ka hokejistiem vajadzētu spēlēt šahu un mācīties matemātiku, jo arī uz laukuma viss notiek ļoti ātri. Vispirms spēlē galva un pēc tam ķermenis.”
Koziolam piekrita arī Latvijas Hokeja federācijas valdes loceklis un “Mogo/RSU” prezidents Māris Martinsons, kurš uzsvēra izglītības nozīmi jauno hokejistu attīstībā.
Viņš atklāja, ka daudzos klubos treneri seko līdzi arī savu audzēkņu sekmēm skolā un atsevišķos gadījumos spēlētājs pat netiek laukumā, ja ar mācībām nav viss kārtībā.
Koziols savukārt norādīja, ka pusaudžu vecumā trenerim nereti ir pat lielāka autoritāte nekā vecākiem, tādēļ treneris var ietekmēt ne tikai jaunieša sportisko attīstību, bet arī viņa attieksmi pret mācībām.
“Hokejā ir ļoti daudz komponentu. Mēs runājam par lielajām lietām – treneriem, aģentiem, klubiem – bet tikpat svarīgas ir mazās lietas: iemācīt bērnam rūpēties par savu ķermeni, pareizi ēst, atpūsties, saprast fiziskās un psiholoģiskās sagatavotības īpatnības,” uzsvēra Koziols.