Sāpes ceļgalā ir viena no biežākajām sūdzībām gan aktīviem cilvēkiem, gan senioriem. Nereti, sajūtot diskomfortu, cilvēki cenšas problēmu atrisināt pašu spēkiem – izmanto pretsāpju ziedes, apsējus vai dažādus mājas līdzekļus. Tomēr speciālisti brīdina, ka ne vienmēr izvēlētais risinājums ir piemērots konkrētajai situācijai.
Farmācijas speciālisti uzsver, ka pirms jebkādu līdzekļu lietošanas svarīgi izvērtēt sāpju cēloni. Nozīme ir tam, vai sāpes radušās pēc traumas, vai locītava ir pietūkusi, karsta un cik ļoti ir ierobežotas kustības.
Kad palīdz aukstums, bet kad – siltums?
Viena no biežākajām kļūdām ir tikko traumētas vietas sildīšana. Ja ceļgals pēc sasituma vai sastiepuma ir pietūcis, sarkans vai karsts, siltums var pastiprināt iekaisuma procesu un palielināt diskomfortu.
Akūtu traumu gadījumā speciālisti iesaka izmantot aukstuma terapiju. Aukstās kompreses palīdz samazināt pietūkumu, ierobežo iekaisuma attīstību un mazina sāpes. Taču ledu nedrīkst likt tieši uz ādas – to ieteicams ietīt audumā un turēt ne ilgāk kā 15–20 minūtes vienā reizē.
Savukārt siltuma procedūras vairāk piemērotas hronisku sāpju un stīvuma gadījumos. Tās var palīdzēt atslābināt muskuļus, uzlabot asinsriti un sagatavot locītavas fiziskām aktivitātēm. Ja nav akūta iekaisuma pazīmju, silta komprese vai sildoša ziede var sniegt atvieglojumu.
Atbalsts locītavai – ar mēru
Sāpju gadījumā daudzi izvēlas elastīgās saites vai ceļgala fiksatorus. Vieglu sastiepumu vai neliela pietūkuma gadījumā elastīgā saite var nodrošināt papildu stabilitāti.
Tomēr speciālisti atgādina, ka saiti nedrīkst savilkt pārāk cieši. Ja parādās tirpšana, nejutīgums, aukstuma sajūta vai ādas krāsas izmaiņas, tas var liecināt par traucētu asinsriti.
Ja nepieciešams lielāks atbalsts, ārsts vai fizioterapeits var rekomendēt ortozi. Tā palīdz stabilizēt locītavu un ierobežot nevēlamas kustības pēc traumām vai noteiktu saslimšanu gadījumos.
Vienlaikus eksperti uzsver – ilgstoša ortožu vai fiksatoru lietošana bez speciālista norādījumiem nav vēlama. Pārmērīga paļaušanās uz ārēju atbalstu var veicināt muskuļu vājināšanos un kavēt pilnvērtīgu atveseļošanos.
Nepareiza medikamentu lietošana
Vēl viena izplatīta problēma ir neatbilstoša pretsāpju līdzekļu lietošana. Daļa pacientu izvēlas pārāk mazas devas un nesaņem gaidīto efektu, savukārt citi pārsniedz ieteicamo daudzumu, cerot uz ātrāku rezultātu.
Speciālisti norāda, ka lielāka deva ne vienmēr nozīmē efektīvāku sāpju mazināšanu. Turklāt pieaug blakusparādību risks, īpaši lietojot pretiekaisuma līdzekļus, kas var negatīvi ietekmēt kuņģi vai nebūt piemēroti cilvēkiem ar noteiktām veselības problēmām.
Tāpat jābūt uzmanīgiem, vienlaikus lietojot vairākus preparātus ar līdzīgu sastāvu. Nereti cilvēki neapzinās, ka tabletes un ziede var saturēt vienu un to pašu aktīvo vielu, tādējādi palielinot kopējo zāļu daudzumu.
Ja ceļgala sāpes nepāriet, kļūst izteiktākas, parādās ievērojams pietūkums vai kustību ierobežojumi, ar pašārstēšanos vien nepietiks. Šādos gadījumos nepieciešama ārsta konsultācija, lai noteiktu precīzu diagnozi un izvēlētos piemērotāko ārstēšanu.
Eksperti atgādina, ka ceļgala veselības atjaunošanā nozīmīga loma ir ne tikai medikamentiem vai atbalsta līdzekļiem, bet arī fizioterapijai, regulāriem vingrinājumiem un pakāpeniskai kustību atjaunošanai.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.