Jau vēstīts, ka pateicoties “McDonald’s”, Ralfam Eilandam un Kasparam Breidakam šovasar bija iespēja klātienē piedzīvot vienu no lielākajiem notikumiem pasaules sportā – FIFA Pasaules kausa finālu ASV. Atgriežoties Latvijā, abi podkāstā “Ralfs Eilands kavē laiku” dalījās iespaidos par piedzīvoto, īpaši izceļot pasākuma vērienu, organizatorisko līmeni un to, cik ļoti visa brauciena laikā viņi jutušies aprūpēti.
Lai arī par lielāko daļu ceļojuma pašiem nebija jāraizējas – bija nodrošināti lidojumi, dzīvošana, ēdināšana, dažādas aktivitātes un, protams, biļetes uz Pasaules kausa finālu – bez negaidītiem pārsteigumiem neiztika. Frankfurtē tika nokavēts savienotais reiss, tomēr galu galā abi veiksmīgi sasniedza Ņujorku. Kāpēc tā notika? Par to viņi podkāstā dalās amizantā stāstā.
Jau pēc ierašanās ASV abi sajutuši, ka turpmāk pašiem būs jāuztraucas par ļoti maz ko. Lidostā Eilandu un Breidaku sagaidīja “McDonald’s” pārstāvji, bet uz viesnīcu viņi devās ar “Cadillac” džipu.
“Karaliska sajūta. Es nebiju tā nekad lidostā sagaidīts,” teica Breidaks.
Arī turpmākajā brauciena gaitā viesi tikuši pieskatīti līdz pat vissīkākajām detaļām. “Mūs aiz rociņas visam izveda cauri. Tas bija super,” uzsvēra Eilands.
Arī pats Pasaules kausa fināla apmeklējums licis novērtēt organizatoru spēju tikt galā ar milzīgu cilvēku plūsmu. Stadionā viss noticis raiti – nebija sajūtas, ka milzīgais apmeklētāju skaits radītu nebeidzamas rindas vai haosu. Arī pēc dzērieniem nebija ilgi jāstāv rindā, un apkalpošana noritējusi ātri.
Tieši tuvojoties stadionam, Eilands līdz galam sācis aptvert, ko tūlīt piedzīvos.
“Man sākās riktīgs triceklītis, kad sāku saprast, kas notiek – ka es būšu tajā finālā, es to redzēšu,” savas emocijas atcerējās Eilands.
“Kad pavērās tas skats uz stadionu no iekšpuses, man tikai tad pieleca, kur mēs vispār esam nonākuši,” savas pirmās sajūtas stadionā raksturoja Breidaks. Īpaši emocionāli tas bijis, jo Ralfs gāja Kasparam pa priekšu ar Latvijas karogu uz pleciem. “Man momentā bija skudriņas.”
Eilandam īpaši nozīmīga bijusi iespēja savām acīm laukumā redzēt vienu no visu laiku izcilākajiem futbolistiem Lionelu Mesi.
“Man bija svarīgi redzēt viņu dzīvē. Viņš kaut vai pēc piecām minūtēm varēja pateikt, ka viņam apnika spēlēt, un iet nost no laukuma. Man ar to būtu pieticis,” neslēpa Eilands. “Viņš ir fenomenāls, lielisks. Man ir prieks, ka es dzīvoju ar viņu vienā laikā,” sacīja Eilands.
Breidaks gan piebilda, ka fināla spēlē Mesi varēja “nedaudz vairāk sitienus izdarīt.”
Plašāk par Eilanda un Breidaka piedzīvojumiem uzzini podkāstā “Ralfs Eilands kavē laiku”.