Mēs uzvarēsim kā komanda un arī zaudēsim kā komanda, viss ir atkarīgs no tiem sešiem spēlētājiem, kas ir laukumā – tā uzsver jaunais Latvijas vīriešu volejbola izlases galvenais treneris Uģis Krastiņš, kurš janvāra beigās tika pārņēma valstsvienības trenera grožus. Viņa fokuss ar izlasi būs sekmīgi sagatavoties Eiropas līgai jūnijā, kā arī vasaras beigās gaidāmajam Eiropas čempionāta finālturnīram.
Speciālists neslēpa, ka jau iepriekš uzrunāts darbam Latvijas izlasē, tomēr iepriekš dažādu iemeslu dēļ no šī uzdevuma attiecies. Pērnā gada rudenī un ziemā procesi gan iegrozījās nedaudz citādi. „Septembrī, kad federācija lēma mainīt treneri, aprunājāmies, taču ne par ko nevienojāmies. Arī treneru konkursā nepiedalījos. Tieši pirms noslēdzošās sapulces, kad viņi federācijā lēma, kurš būs treneris, viņi mani iepazīstināja ar četriem kandidātiem. Novēlēju veiksmi, bet sapulces beigās federācijas prezidents vēlreiz jautāja man. Tad tas pārvērtās foršā komunikācijā un tagad darbosimies kopā,” stāsta Krastiņš, uzsverot volejbola federācijas prezidenta Arņa Tuntes neatlaidību viņa piesaistē.
Treneris atzīst, ka no Latvijas volejbola saimes un citiem treneriem bijuši mājieni, ka būtu labi, ja tieši Krastiņš pārņemtu Latvijas izlases vadību, tomēr spiedienu speciālists nav izjutis. Valstsvienības galvenais treneris tagad gan joko, ka, ja reiz viņš ir uzņēmies šos pienākumus, tad arī pārējiem latviešu treneriem jānāk palīgā. „Viens laivā nav karotājs. Lai kaut kādus rezultātus sasniegtu, tam ir jābūt kolektīvam darbam.”
„Kopš tas viss tagad ir publiski zināms, neslēpšu, tas ir emocionāli. Jūti cilvēku ieinteresētību. Pagaidām darba dienas bijušas intensīvas, jāstrādā pie plānošanas, spēlētāju apzināšanas, bet, kad redzi cilvēku atsaucību, tas ir nedaudz emocionāli,” saka vīru volejbola izlases treneris.
Skaidri zināms, ka Krastiņa treneru korpusā strādās fiziskās sagatavotības treneris Arturs Tinte – abi speciālisti nu jau ilgāku laiku strādā kopā gan klubā, gan arī ieprieš Ukrainas valstsvienībā. Pagaidām pilnīgas skaidrības par pārējiem galvenā trenera palīgiem neesot, tomēr Krastiņš vēlētos, lai viss treneru korpuss sastāv no vietējiem speciālistiem, uzsverot, ka Latvijas volejbola treneri ir zinoši, spējīgi sava aroda profesionāļi.
Jaunais izlases galvenais treneris gan negrasās nospraust kādus publiskus mērķus, kas būtu sasniedzami šovasar. Protams, rezultāts sportā ir pats galvenais, taču ir ļoti daudz objektīvu un arī subjektīvu faktoru, kas to var ietekmēt, tāpēc Krastiņš nevēlas solīt kādus konkrētus mērķus un rezultātus. Trenera ieskatā katram spēlētājam un arī trenerim ikvienā treniņā no sevis jādod labākais, ko vien iespējams sniegt, jāstrādā ar degsmi, azartu un vēlmi, bet, ja tas notiks, tad arī rezultāti beigu beigās nekur neizpaliks.
Lai arī Latvijas volejbola izlašu plāni šai vasarai vēl ir tapšanas stadijā, Krastiņš ieskicēja to, kā plānots darboties vīriešu izlasei – pirmoreiz jaunā galvenā trenera vadībā izlases kandidāti sanāks kopā aptuveni maija vidū, uzsākot gatavošanos Eiropas līgas spēlēm. Šo turnīru iepriekš pazinām kā Eiropas Zelta un Eiropas Sudraba līgu, tomēr tagad mainīts sacensību formāts, un dalījums vairs neeksistē. Pēc šīm spēlēm plānots pārtraukums, lai spēlētāji un treneri varētu atpūsties un sāktu gatavoties vasaras otrajam cēlienam, kas arī būs svarīgākais – jūlija otrajā daļā Latvijas volejbolisti uzsāks gatavošanos Eiropas čempionāta finālturnīram. Tas Latvijas volejbolā ir liels notikums, jo vīru izlase finālturnīru sasniegusi trešo reizi kopš neatkarības atgūšanas, bet abas nacionālās izlases finālturnīrā spēlēs pirmoreiz kopš deviņdesmito gadu beigām.
Latvijas izlase savas treniņnometnes aizvadīs tepat Latvijā, Krastiņam uzsverot, ka pie mums ir ļoti sakārtota infrastruktūra, lai varētu pilnvērtīgi trenēties, gatavojoties starptautiskajiem mačiem. Viņa vadībā Ukrainas izlase startiem lielajos turnīros trenējusies tieši Rīgā, aizvadot pārbaudes spēles arī ar Latvijas izlasi.
Krastiņa loma Ukrainas panākumos ir nozīmīga – kad viņš 2017. gadā sāka trenēt Ukrainas izlasi, tā bija vidusmēra Eiropas komanda bez iespaidīgiem panākumiem, ukraiņiem regulāri pat nekvalificējoties finālturnīram.
Latviešu speciālista vadībā ukraiņi aizcīnījās līdz ceturtdaļfinālam 2019. un 2023. gada Eiropas čempionātā, kā arī sasniedza 7. vietu 2022. gada pasaules čempionātā, kas viņiem bija atgriešanās šāda līmeņa sacensībās pirmoreiz kopš 1998. gada. Tāpat Ukrainas izlase Krastiņa vadībā piedalījās 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijā, tomēr lielajām sacensībām kvalificēties neizdevās.
Krastiņa vadībā Latvijas izlase gatavosies savam trešajam finālturnīram kopš neatkarības atgūšanas. Mūsējiem gan ārkārtīgi spēcīga apakšgrupa – pēdējo divu olimpisko spēļu uzvarētāji Francija, kā arī spēcīgās Vācijas, Turcijas, Rumānijas un Šveices izlases.
„Turki ir ļoti spēcīgi, bet viņiem kaut kādu iemeslu dēļ nav izdevies panākt rezultātu. Tur ir pasaules top spēlētāji, kas spēlē vadošās lomas spēcīgos klubos. Tas, ka varam uzspēlēt ar olimpiskajiem čempioniem, tas ir fantastiski, taču tam akcentam jābūt uz nākošā ešalona komandām, ar kurām vari reāli cīnīties. Ar tādām top izlasēm ir tā – ja saliekas, tad labi, ja nesaliekas, tad arī labi. Sava enerģija jāsadala pareizi, lai nesanāk tā, ka visu savu enerģiju izliekam pret pasaules top izlasi, bet tad mums nepietiek enerģijas pret komandu, kuru varam reāli uzvarēt,” pragmatiski norāda speciālists.
Eiropas čempionāts volejbolā vīriem sāksies 9. septembrī, mūsējiem pirmajā mačā spēlējot pret laukuma saimniekiem Rumānijas izlasi. Sieviešu izlase savu turnīru sāks ātrāk – dāmām pirmā spēle 21. augusta vakarā.