Pasaules kausa izcīņā grūti pārvērtēt katras spēles nozīmi, tomēr finālturnīra trešajā dienā vairākās no četrām paredzētajām spēlēm likme solās būt īpaši augsta, jo savā starpā tiksies nominālie tiešie konkurenti. Brazīlijas un Marokas komandām paredz cīņu par pirmo vietu savā grupā, Austrālija un Turcija ar panākumu pirmajā spēlē var ielikt stingrus pamatus iekļūšanai izslēgšanas turnīrā, bet Skotijai un Haiti gaidāma emocionāla atgriešanās uz futbola lielākās skatuves pēc daudzu desmitgažu pārtraukuma.
Katara – Šveice (B grupa, 13.VI 22.00 Santaklārā, Sanfrancisko, tiešraide TV6, Go3)
FIFA pasaules rangā: 56. pret 19. vietu
Līderi: Akrams Afifs (“Al-Sadd”, Katara), Edmilsons Žuniors (“Al-Duhail”, Katara), Pedro Migels (“Al-Sadd”, Katara), Bualems Kuhi (“Al-Sadd”, Katara) – Manuels Akandži (“Inter”, Itālija), Granits Džaka (“Sunderland”, Anglija), Zeki Amduni (“Burnley”, Anglija), Dans Ndojs (“Nottingham Forest”, Anglija)
Treneri: Hulens Lopategi (Spānija) – Murats Jakins (Šveice)
PK pieredze: 2. reize (2022) – 13. reize (1934, 1938, 1950, 1954, 1962, 1966, 1994, 2006, 2010, 2014, 2018, 2022)
Labākais sasniegums: 32. vieta (2022) – 6. vieta (1950)
Tiesnesis: Saids Martiness (Hondurasa)
Komentārs: Pirms četriem gadiem Katara uzņēma Pasaules kausu, taču debijas reizē piedzīvoja sportisku izgāšanos, kļūstot par pirmo laukuma saimnieci, kas zaudējusi pirmajā spēlē, izkritusi no turnīra jau pēc divām spēlēm un tā arī neizcīnīja ne punkta. Pazīstamā spāņu trenera Hulena Lopategi vadībā katarieši pirmo reizi kvalificējās finālturnīram (iepriekšējā viņi iekļuva kā turnīra rīkotāji) un cer uz augstvērtīgāku rezultātu arī laukumā.
Tiesa, B grupā viņu izredzes netiek vērtētas augstu, turklāt Tuvajos austrumos pieaugušās globālās spriedzes dēļ pajuka arī liela daļa gatavošanās posma, tostarp arī plānotās pārbaudes spēles pavasarī pret Argentīnu un Serbiju.
25 no 26 pieteikumā esošajiem futbolistiem Kataras izlasē pārstāv vietējos klubus. Vienīgais izņēmums aizsargs Homams Ahmeds maizi pelna Spānijas otrajā spēcīgākajā līgā. Komandai ir savi plusi, spēja veidot bīstamus pretuzbrukumus, tomēr grūti iedomāties to sekmes spēlēs pret disciplinētajām Šveices un Bosnijas komandām, kā arī šī turnīra saimniekiem kanādiešiem.
Šveice ieradusies Amerikā ar pieredzējušu sastāva kodolu, kas demonstrējis stabilu sniegumu daudzu gadu gaitā. Kopš 2006. gada piecos finālturnīros Alpu valsts pārstāvji tikai reizi nav iekļuvuši astotdaļfinālā. Tiesa, visos četros gadījumos viņi tur arī ir apstājušies – 2006. gadā komanda turnīra gaitā ne reizi neielaida vārtus, taču pēcspēles sitienos zaudēja Ukrainai, 2014. gadā pagarinājumā ar 0:1 zaudēja nākamajai finālistei Argentīnai, 2018. gadā ar 0:1 piekāpās Zviedrijai, bet 2022. gadā cieta sakāvi 1:6 pret Portugāli.
Vadoši spēlētāji Eiropas vadošo līgu spēcīgās komandās ļauj cerēt, ka Šveicei šovasar izdosies pārvarēt šo maģisko barjeru. Komanda pēdējās 14 spēlēs piedzīvojusi tikai vienu zaudējumu (3:4 pārbaudes spēlē pret Vāciju) un klupiens pirmajā spēlē finālturnīrā būtu uzskatāms par lielu neveiksmi.
Brazīlija – Maroka (C grupa, 14.VI 1.00 Ņūdžersijā, tiešraide Go3)
FIFA pasaules rangā: 6. pret 7. vietu
Līderi: Vinisiuss Žuniors (“Real Madrid”, Spānija), Gabriels (“Arsenal”, Anglija), Alisons Bekers (“Liverpool”, Anglija), Rafinja (“Barcelona”, Spānija) – Ašrafs Hakimi (“Saint-Germain”, Francija), Jasins Bono (“Al-Hilal”, Saūda Arābija), Brahims Diazs (“Real Madrid”, Spānija), Nusairs Mazrui (“Mančestras United”, Anglija)
Treneri: Karlo Ančeloti (Itālija) – Muhameds Uabi (Beļģija)
PK pieredze: 23. reize (piedalījusies visos) – 7. reize (1970, 1986, 1994, 1998, 2018, 2022)
Labākais sasniegums: Pieckārtējs čempions (1958, 1962, 1970, 1994, 2002) – 4. vieta (2022)
Tiesnesis: Slavko Vinčičs (Slovēnija)
Komentārs: Paredzams, ka Brazīlijas un Marokas futbolisti sadalīs pirmo vietu C grupā, tāpēc savstarpējā spēle būs jo īpaši svarīga abām komandām. Pieckārtējie pasaules čempioni brazīlieši kopš pēdējā triumfa nu jau tālajā 2002. gadā nav spējuši sasniegt finālu. Četros no pēdējiem pieciem finālturnīriem komanda izstājusies ceturtdaļfinālā, taču vienīgo reizi šajā posmā, kad izdevās tikt tālāk, Brazīlijā atceras ar šausmām – toreiz pusfinālā savu skatītāju priekšā tika piedzīvots apkaunojošs zaudējums ar 1:7 Vācijai.
Pirms šī finālturnīra brazīlieši netiek pieskaitīti galvenajiem favorītiem, tomēr komandas potenciāls ir cīnīties arī par augstākajām vietām un ar superzvaigznēm Vinisiusu, Rafinju, Lukašu Paketu un citiem priekšgalā var pārspēt jebkuru no konkurentiem. Komandu trenē ikoniskais itāliešu speciālists Karlo Ančeloti, kurš guvis izcilus panākumus klubu futbolā. Tiesa, ar valstsvienību Pasaules kausa finālturnīrā viņam ir pavisam jauna pieredze un izaicinājums,.
Pirmajā spēlē pret Maroku nevarēšot piedalīties slavenais uzbrucējs Neimārs, kurš vairs nav komandas kapteinis, tomēr joprojām ir spēlētājs ar milzu lomu tajā.
Marokas izlase pārsteidza visu pasauli iepriekšējā finālturnīrā, kur ceļā uz pusfinālu sakāva Beļģijas, Spānijas un Portugāles komandas. Uz līderiem Hakimi, Diazu, Bono, Mazrui lielas cerības tiek liktas arī šovasar, taču tik spožu panākumu gūšanai jau atkal būs nepieciešama dzelžaina aizsardzība un disciplīna. Laba tās pārbaude būs turnīra pirmā spēle pret Brazīlijas futbola talantiem.
Gana daiļrunīga ir komandas bilance – pēdējo zaudējumu tā piedzīvojusi 2024. gada augustā, kopš tā laika uzvarot 22 no 28 spēlēm. Tiesa, šeit ir nianse, jo šī gada janvārī Āfrikas Nāciju kausa finālā marokāņi ar 0:1 piekāpās Senegālai, tomēr skandalozā spēlē senegālieši, protestējot pret spēles tiesneša pieņemtiem lēmumiem, tās gaitā atstāja laukumu, par ko komandai vēlāk tika piespriests tehniskais zaudējums.
Šī būs vienīgā grupu turnīra spēle šajā Pasaules kausā, kur satiksies divas komandas no pasaules ranga labāko desmitnieka.
Haiti – Skotija (C grupa, 14.VI 4.00 Foksboro, Bostonā, tiešraide Go3)
FIFA pasaules rangā: 83. pret 40. vietu
Līderi: Džonijs Plaside (“Bastia”, Francija), Dakenss Nazons (“Esteghlal”, Irāna), Žans-Risners Bellegards (“Wolverhampton Wanderers”, Anglija), Karlens Arkuss (“Angers”, Francija) – Skots Maktominejs (“Napoli”, Itālija), Endijs Robertsons (“Tottenham”, Anglija), Čē Adamss (“Torino”, Itālija), Ārons Hikijs (“Brentford”, Anglija)
Treneri: Sebastjēns Mižnē (Francija) – Stīvs Klārks (Skotija)
PK pieredze: 2. reize (1974) – 9. reize (1954, 1958, 1974, 1978, 1982, 1986, 1990, 1998)
Labākais sasniegums: 15. vieta (1974) – 9. vieta (1974)
Tiesnesis: Mustafa Gorbals (Alžīrija)
Komentārs: Abas komandas Pasaules kausā atgriezīsies pēc iespaidīga pārtraukuma, turklāt, ņemot vērā izteiktas favorītes C grupā, tieši pirmā spēle abām noteiks izredzes pacīnīties par iekļūšanu izslēgšanas turnīrā. Haiti vienīgo reizi finālturnīrā piedalījusies pirms 52 gadiem un ceļā uz Pasaules kausu izšķirošajā kārtā apsteidza Kostarikas, Hondurasas un Nikaragvas komandas. Skotija pēc dramatiskas uzvaras ar diviem kompensācijas laikā gūtiem vārtiem pret Dāniju (4:2) nopelnīja iespēju kāpt uz lielās skatuves 28 gadu pauzes.
Lai gan kāds varētu smīkņāt par Haiti komandas izredzēm šajā konkurencē, komandas arī gatavošanās posmā apliecināja kvalitāti, līdzvērtīgi spēkojoties ar Tunisijas (0:1), Islandes (1:1) un Peru (1:2) izlasēm, kā arī ar 4:0 sakaujot citu finālturnīra dalībnieci Jaunzēlandi. Komanda Amerikā ieradusies savā labākajā sastāvā un ir gatava izmantot katru iespēju sevi apliecināt starmešu gaismā.
Skotijas izlasē tikmēr Pasaules kausa priekšvakarā bija bažas par komandas līdera Maktomineja gatavību pēc “vēdera problēmām”, kuru dēļ pussargs izlaida arī pēdējo treniņu, lai neriskētu ar tām aplipināt arī pārējo komandu.
Spēlei pret Haiti viņš gan būšot gatavs, un tā ir ļoti svarīga ziņa britiem, jo grūti pārvērtēt kapteiņa nozīmi komandas spēlē. Pēc pārcelšanās uz Itālijas A sēriju viņš burtiski uzplaucis arī valstsvienības sastāvā, bruģējot tās ceļu uz Ziemeļameriku.
Neilgi pirms turnīra Skotija zaudēja citu Napoli pussargu Billiju Gilmoru, nelielas veselības problēmas esot vēl pāris spēlētājiem, taču pēdējās pārbaudes spēlēs izcīnītas pārliecinošas uzvaras pār Kirasao (4:1) un Bolīviju (4:0) stiprina komandas pārliecību par saviem spēkiem.
Austrālija – Turcija (D grupa, 14.VI 7.00 Vankūverā, tiešraide Go3)
FIFA pasaules rangā: 27. pret 23. vietu
Līderi: Džeksons Īrvains (“St. Pauli”, Vācija), Muhameds Turē (“Norwich City”, Anglija), Metjū Raiens (“Levante”, Spānija), Metjū Lekijs (“Melbourne City”, Austrālija) – Hakans Čalhanolu (“Inter”, Itālija), Arda Gilers (“Real Madrid”, Spānija), Zeki Čeliks (“Roma”, Itālija), Kāns Aihans (“Galatasaray”, Turcija)
Treneri: Tonijs Popovičs (Austrālija) – Vinčenco Montella (Itālija)
PK pieredze: 7. reize (1974, 2006, 2010, 2014, 2018, 2022) – 3. reize (1954, 2002)
Labākais sasniegums: 11. vieta (2022) – 3. vieta (2002)
Tiesnesis: Hesus Valensuela (Venecuēla)
Komentārs: Lieliskā formā Pasaules kausā pēc 2002. gadā izcīnītās trešās vietas atgriežas Turcijas futbolisti, kuri kvalifikācijas noslēgumā un gatavošanās posmā uzvarējuši septiņas no astoņām spēlēm. Vienīgais “klupiens” bijis izbraukumā pret Eiropas čempioni Spāniju (2:2), ko gluži par sliktu spēli nenosauksi. Neilgi pirms turnīra bijušas neskaidrības par Ardas Gilera un Kenana Jildiza dalību pirmajā spēlē, taču vismaz Madrides Real zvaigzne tai būšot gatavs, tāpat kā veterāns Hakans Čalhanolu, kura sniegumam būs liela nozīme komandas ceļā uz augstām virsotnēm.
Turcija tiek uzskatīta par vienu no šī turnīra “tumšajiem zirdziņiem”, kas var tikt ļoti tālu. Tiesa, jau grupu turnīra kārtā netrūks izaicinājumu.
Pirmais no tiem ir Austrālijas izlase, kas ierasti bijis ciets rieksts arī turnīru galvenajiem favorītiem. Kopš 2006. gada ķenguru zemes pārstāvji piedalījušies visos Pasaules kausos un Amerikas laukumos cer pirmo reizi pārvarēt astotdaļfināla latiņu. Komandā pieredzējušajiem līderiem Raienam, Soutaram, Īrvainam un Lekijam parādījušies gados jauni un spēcīgi palīgi – Džordans Boss no Feyenoord, Nestorijs Irankunda no Watford un Muhameds Turē, kurš sezonas otrajā pusē Norwich City sastāvā guva 10 vārtus 12 spēlēs.
Abas komandas pēdējā spēļu nogrieznī izcēlušās ar labu spēli aizsardzībā, taču turkiem mazliet labāk ir veicies uzbrukumā, kur viņiem ir arī Eiropas augstākajā līmenī sevi jau apliecinājuši līderi.
