Latvijas futbola valstsvienība piektdien Erevānā sāks jauno UEFA Nāciju līgas sezonu, kas būs pēdējā pašreizējā formātā. Spēle pret Armēniju sāksies pulksten 19 un to tiešraidē translēs LTV7, bet portāls Sportajaunumi.com izceļ trīs akcentus Latvijas komandā pirms šī mača.
Ilgi gaidīta debija
Jau vairāku gadu garumā Latvijas futbola sabiedrībā tiek šķetināta Denisa Cirkina iespējamā piesaistīšana valstsvienībai. Īrijas galvaspilsētā Dublinā dzimušais futbolists iepriekš pārstāvējis Anglijas jaunatnes izlases četrās dažādās vecuma grupās, taču viņa vecāki ir no Daugavpils puses, tādēļ 24 gadus vecajam sportistam bija iespēja pārstāvēt trīs valstu krāsas. Šī gada pavasarī viņš piedalījās Latvijas izlases treniņnometnē, bet šajā ciklā paredzama viņa debija “11 vilku” sastāvā.
“Esmu priecīgs, ka bija iespēja gaidīt, un jūtu, ka esmu izdarījis pareizo izvēli. Lielā mērā tāpēc arī izvēlējos pārstāvēt Latviju, jo šeit jūtos kā mājās.
Jūtu, ka mana sirds ir te. Atgriežoties, jūtu saikni ar savu ģimeni un vēlos, lai viņi lepotos. Protams, gribu palīdzēt arī izlasei,” ar skaistiem vārdiem līdzjutējus ar sevi šoruden iepazīstinājis Cirkins. No vārdiem jāķeras pie darbiem!
Kādēļ tas ir svarīgi? Latvijas futbolistiem jau ilgus gadus nav izdevies nostiprināties kādā no Eiropas Top5 līgām, kurās nesenākā pagātnē uz īsu brīdi piestāja Raimonds Krollis (“Spezia”, 4 spēles Itālijas A sērijā 2023. gadā), bet Artjoma Rudņeva spēles Vācijas bundeslīgā (pēdējās 2017. gadā) un Jāņa Ikaunieka iziešana laukumā Francijas augstākajā līgā 2015. gadā jau pārklājušās ar biezu putekļu kārtu. Nav noslēpums, ka sportā panākumi iet roku rokā ar iespējām veidot karjeru arvien augstākā līmenī. Latvijas futbolam to jau ilgus gadus akūti ir pietrūcis. Cirkina piesaistīšana, iespējams, ir solis tuvāk tam, lai komanda pamazām virzītos uz priekšu.
Deniss Cirkins no Dublinas jau trīs gadu vecumā pārcēlās uz Londonu, kur skolojās slavenā kluba “Tottenham” akadēmijā. Profesionālā futbola karjeru gan viņš veidojis citā ne mazāk pazīstamā klubā “Sunderland”, ko pagājušajā sezonā pārstāvēja arī Anglijas premjerlīgā.
Ar “Melnajiem kaķiem” viņš četru sezonu laikā izlauzās no Anglijas trešās spēcīgākās līgas līdz premjerlīgai, kur komanda pagājušajā sezonā pārsteidza visus, izcīnot 7. vietu.
Ceļā uz premjerlīgu Deniss bija viens no komandas pamatspēlētājiem, taču pēc nokļūšanas tur viņam neizdevās nostiprināties “Sunderland” sastāvā, tāpēc pēc aizvadītām 9 spēlēm šajā līmenī viņš vasarā pārcēlās līgu zemāk – uz “Championship” komandu “Queens Park Rangers”. Nav šaubu, ka kluba un spēlētāja individuālie mērķi saistās ar atgriešanos premjerlīgā.
Tikai uz augšu!
Šī ir piektā sezona Nāciju līgā, kuras pozīcijas UEFA cenšas pakāpeniski stiprināt kopējā turnīru hierarhijā. Līdz šim dalībnieces pēc ranga un spēka tika sadalītas četrās divīzijās, bet Latvijas izlasei bija nepieciešami trīs gadi, lai no vājākās – D divīzijas – tiktu pakāpienu augstāk. Pagājušajā sezonā pārspēlēs izdevās nosargāt vietu C divīzijā, taču pirms nākamās sezonas tiek ieviestas izmaiņas izspēles kārtībā. No nākamās sezonas Nāciju līgā būs trīs divīzijas, tāpēc C divīzijas pārstāvjiem vairs nav jābažījas par izkrišanu uz leju – ir atlicis tikai viens virziens augšup!
16 komandas C divīzijā ir sadalītas četrās grupās. Latvija C2 grupā sacentīsies ar Armēniju, Kipru un Melnkalni. Pēc divu apļu turnīra pirmās vietas ieguvēji iekļūs B divīzijā, bet otro vietu ieguvēji pavasarī piedalīsies pārspēlēs pret kādu no C divīzijas grupu pēdējo vietu ieguvējiem.
Latvija FIFA pasaules rangā atrodas viszemāk no visām C2 grupas komandām – 137. vietā. Tiesa, tuvākie konkurenti Kipra (125.) un Armēnija (106.) nav tālu, un arī Melnkalne (80.) nebūt nav elites komanda. Tas ir līmenis, kurā Latvijas futbolistiem vajadzētu spēt risināt uzdevumus laukumā, lai cīnītos par punktiem un uzvarām.
Sastāva kontūras robo savainojumi
Jauna cikla sākumu dažādos sporta veidos mēdz saistīt ar jaunām cerībām un komandas veidošanu. Diemžēl Latvijas futbola izlasē katrs jauns sabraukums saistās ar sastāva problēmām. Daļu no tām veido potenciāli vadošo spēlētāju savainojumi. Jau ilgāku laiku bija zināms, ka nopietnu savainojumu dēļ nepalīdzēs Renārs Varslavāns, Kristers Tobers un Raimonds Krollis, traumu dēļ komandai nevarēja pievienoties arī Dario Šits un Alvis Jaunzems. Vairumam no viņiem bijusi nozīmīga loma valstsvienības spēlētāju rotācijā.
Jau drīz pēc kandidātu sastāva nosaukšanas komandas galvenais treneris Paolo Nikolato sūkstījās par plāno pussargu līniju, taču jau nākamajās dienās to vēl vairāk paplucināja Jāņa Ikaunieka un Kristapa Grabovska savainojumi.
Abi varētu atgriezties treneru rīcībā teju divas nedēļas ilgā valstsvienības loga laikā, taču tā sākumu viņiem nāksies izlaist.
Šai kontekstā ir arī labas ziņas, jo pēc ilgstoša savainojuma sastāvā ir atgriezies uzbrucējs Roberts Uldriķis, spēlēm gatavojas arī Roberts Savaļnieks, kurš lielu daļu vasaras izlaida traumas dēļ, bet ar izbīli pēc iepriekšējā virslīgas kārtā gūtā savainojuma cauri ticis Eduards Dašķevičs, kurš šovasar demonstrējis izcilu sniegumu kluba sastāvā.
Pārliecību neraisa arī vārtsargu snieguma svārstības klubu un izlases sastāvā. Pēdējo gadu laikā valstsvienības vārti biežāk tikuši uzticēti Krišjānim Zviedrim un Rihardam Matrevicam, taču abu sniegums klubu sastāvā pēdējā laikā nav iepriecinājis. Arī Frenks Orols un Nils Puriņš nav bijuši necaursitami “mūri” savu komandu sastāvā, tomēr ir spējuši šosezon nostiprināties pirmo numuru pozīcijās.
“Runa nav pat par rupjajām kļūdām, kādas vārtsargiem ir gadījušās pēdējā laikā, bet gan par pārliecību, ar kādu viņi spēlē,” bažas par vārtsargu pozīciju neslēpa arī Nikolato. Viņam nevar nepiekrist, jo vārtsarga pārliecība par savu sniegumu ļoti iespaido arī visas komandas kopējo spēli un drošību, ar kādu tā darbojas laukumā.