Jau ziņots, ka Latvijas vīriešu volejbola valstsvienība Eiropas čempionāta izšķirošajā spēlē Klužā-Napokā trešdien ar 3-1 (26:24, 23:25, 26:24, 25:16) pārspēja pasaules ranga 12. vietas īpašnieci Turciju un nopelnīja ceļazīmi uz astotdaļfinālu, kur izaicinās pašreizējot titula īpašnieci un ranga līderi Poliju.
“Šīs spēles iznākumu izšķīra komandas gars, jo laukumā bijām vienoti, saliedēti un darījām visu, ko pirms spēles bijām runājuši. Pat tajos brīžos, kad tas nesanāca, mēs tāpat palikām kopā, un tas mums ļāva noturēt fokusu līdz pat spēles beigām,” panākuma atslēgu atklāja Latvijas izlases galvenais treneris Uģis Krastiņš.
Viņa teiktais ļoti precīzi atšķīra abas komandas, ko pat ar neapbruņotu aci varēja novērot arī skatītāji. Ļoti saspringtā spēlē trīs setu garumā latvieši šādā veidā pārvarēja grūtas situācijas, kamēr Turcijas volejbolisti un treneri bieži vien viens otra virzienā raidīja ne tikai pārmetuma pilnus skatienus, bet arī kādu niknāku vārdu. Arī vairāku pretinieku līderu nespēlēšana it kā savainojumu dēļ raisījuši daudz jautājumu Turcijas žurnālistiem.
“Viņi tur ļoti “ķīmiķoja”. Cik sapratu, klubi nebija pārāk priecīgi, ka vadošie spēlētāji piedalās ilgstošā spēļu maratonā. Pirms spēles viņi papildināja sastāvu, izmantojot medicīnisko kārti un, godīgi sakot, īsti nezinājām, ko varam gaidīt no jaunā spēlētāja, taču tikām ar viņu galā,” pretinieku problēmas ieskicēja Krastiņš.
Lai gan pirmo trīs setu iznākums bija saspringts un izšķīrās tikai pēdējās izspēlēs, to gaita bija viļņveidīga, abām komandām pamīšus iegūstot un izsējot trīs četru punktu pārsvaru. Pirmā un trešā seta galotnē labāk nospēlēja Latvijas komanda, bet otrajā setā pievīla neveiksmīga kļūda, kad Gustava Freimaņa elkonis pēc veikta bloka aizskāra tīklu.
Pretinieku sastāvā grūti apturams bija otrais temps Kāns Girbizs, kuru komandas cēlājs arī aktīvi ekspluatēja, ļaujot gūt 30 punktus, turklāt viņš to paveica ar 68% uzbrukuma realizāciju. Tiesa, kopumā pretinieku uzbrukums bija ļoti vienveidīgs un līdz ar to – paredzams.
Latvijas komandas sastāvā labāko spēli turnīrā aizvadīja diagonāles spēlētājs Renārs Pauls Jansons, no kura tika gaidīta līdera loma uzbrukumā visa čempionāta gaitā.
“Pienāca laiks nospēlēt tā, kā vajadzēja šajā turnīrā arī pēc manis paša domām. Daudz atskatījos uz iepriekšējām spēlēm, kurās vienmēr kaut kas pietrūka, taču šajā beidzot izdevās to visu izlabot, salikt kopā un vēl pielikt klāt,” savu sniegumu analizēja volejbolists.
Viņš šajā spēlē guva 19 punktus, bet rezultatīvākais ar 23 punktiem bija kapteinis Kristaps Šmits, kurš sasniedza izcilu uzbrukuma realizāciju: 21 no 30 uzbrukumiem jeb 70%. 14 punktus pievienoja Jānis Medenis, 8 punktus guva Gustavs Freimanis, bet pa 6 punktiem – Eduards Dūdens un cēlājs Edvīns Skrūders.
“Šī bija mūsu labākā spēle uzbrukumā šajā čempionātā. Uzdevums bija agresīvāk uzbrukt punktu bumbām, kuras pacēlām aizsardzībā, taču nesist pa sesto zonu. Šis plāns izdevās,” uzsvēra treneris Krastiņš.
Jansons piebilda, ka papildu stimulu devusi pretinieku ķermeņa valoda un sejas, kas izstaroja pašpārliecinātību un augstprātību: “Pretinieki deva mums to sajūtu un garšu, ka viņi nav līdz galam šeit. Viņi mūs nerespektēja, kas vēl vairāk lika mums turpināt izdarīt spiedienu, uzbrukt, līst viņiem zem ādas. Tas deva rezultātu!”
Pēdējā setā Turcijas komanda šķita jau salūzusi, ko Latvijas izlase izmantoja, pārliecinoši pabeidzot spēli ar uzvaru četros setos. Tā gan neļāva pacelties augstāk par ceturto vietu grupā, kurā jau pirms trešdienas vakara spēles starp Rumāniju un Franciju bija skaidrs vietu sadalījums.
D grupa pirms pēdējās spēles: 1. Francija 4-0 (12:1) 12 punkti, 2. Vācija 4-1 (12:7) 11 punkti, 3. Rumānija 2-2 (9:8) 7 punkti, 4. Latvija 2-3 (8:11) 6 punkti, 5. Turcija 1-4 (6:12) 3 punkti, 6. Šveice 1-4 (5:13) 3 punkti.
Astotdaļfinālā iekļuva četras labākās komandas, kuras Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā 19. un 20. septembrī sacentīsies ar B grupas labāko četrinieku (Polija, Ukraina, Bulgārija un Portugāle).
“Grupu turnīru aizvadījām labi. Varbūt tas nenoritēja tā, kā bijām plānojuši, jo pēc plāna vinnējām rumāņus, bet netikām galā ar Šveici, kas šķita mums vairāk pa zobam. Beigās iznāca tā, ka vienīgais veids tikt uz astotdaļfinālu bija, uzvarot Turciju. Ja man pirms turnīra pateiktu, ka tieši pēdējā spēle būs izšķirošā, es diezin vai noticētu, taču viss salikās ļoti labi,” gandarīts par grupu turnīra iznākumu bija Uģis Krastiņš.