Uz tablo ieraugot skaitli 83, šķēpmetējs Patriks Gailums bijis šokēts. Pēc sajūtām metiena brīdī viņš gaidījis rezultātu nedaudz zem 80 metru atzīmes, taču trešdien “WA Continental Tour Bronze” līmeņa mačos Palangas stadionā sasniegtais rezultāts 83,09 metri par deviņiem centimetriem pārsniedz Eiropas čempionāta Birmingemā noteikto kvalifikācijas normatīvu un sezonas pirmās puses plāns ir izpildīts.
Gailums sarunā ar Sportajaunumi.com apstiprināja, ka tagad būs iespēja bez papildus spiediena gatavoties Eiropas čempionātam. “Jā, sezonas primārais mērķis bija kvalificēties Eiropas čempionātam. Kad ir jāvāc ranga punkti, tad, tuvojoties termiņa beigām, ranga tabulā viss notiek daudz dinamiskāk. Visi cenšas pēc iespējas vairāk startēt un attiecīgi biežāk mainās vietu sadalījums.
Patīkami, ka nebūs vairs aiz uztraukuma jāgrauž nagi un ka nevajadzēs iespringt par vietu rangā. Tas viss priecē, bet jāturpina strādāt.”
Patriks sacensības sāka ar pieticīgu rezultātu – 70,41 metrs. Nākamajā metienā jau šķēps piezemējās krietni tālāk (78,60), tad sekoja divi neieskaitīti metieni un piektajā piegājienā, kā paši sportisti mēdz teikt: trāpīja šķēpā – 83,09 metri!
Patriks gan pilnībā šim apgalvojumam nepiekrita. “It kā jau trāpīju šķēpā, bet beigās tāpat nomira gaisā.”
Normatīva sasniegšanai bijuši visi nepieciešamie priekšnoteikumi. “Labi organizētas sacensības, optimāli laikapstākļi, sakarīga kompānija… Ko vēl vairāk varēju vēlēties! Nav jau arī pirmā reize, kad sacensības es sāku ar 70 metriem vai pat 68 metru robežās un beidzu ar jēdzīgu rezultātu. Ar mani tā mēdz gadīties. Pirmajos metienos es pataustu celiņu pilnā ieskrējienā, lai saprastu, vai nepieciešamas korekcijas.
Kad esmu visu piekoriģējis, tad atkal dūšas ir vairāk, nekā prāta un mēģinu kaut ko pārlieku samākslot, tāpēc arī bija divi neieskaitīti mēģinājumi.
Pēc tam sekoja viedi vārdi no trenera (Gints Palameiks) puses, kuri iedarbojās uz pareizajām nervu stīgām, un noskaņojums jau bija pamainījies.”
Patriks gan norāda, ka neesot no sportistiem, kurus regulāri vajag sapurināt. “Es teikšu – kā kuru dienu. Svarīgi, lai līdz manīm nonāk informācija, kas tajā brīdī ir vērtīga. Šajā gadījumā runa bija par to, ka nevajag čurāt biksēs, kā latvieši saka. Vajadzēja kārtīgi uzskriet un visu izdarīt līdz galam.”
Ja reiz šķēps beigās gaisā nomira, tad palika rezerve? “Grūti teikt. Vispār jau biju ļoti pārsteigts par sasniegto rezultātu. Kad šķēps aizlidoja, pie sevis nodomāju, ka būs 79 metri un daudz centimetru. Tādas bija manas sajūtas. Uz tablo ieraugot skaitli 83, es biju šokēts. Vai palika rezerve? Teorētiski jau vienmēr ir rezerve, jautājums tikai, kā to prast izmantot. Tas, ka šķēps beigās nomira, liecina par to, ka metiens netika izvilkts līdz galam.”
Gailums šosezon sacensību apritē atgriezās pēc Parīzes 2024. gada olimpiskajās spēlēs gūtā smagā ceļgala savainojuma, kādēļ nācās izlaist visu pagājušo sezonu. Šopavasar it kā bijušas problēmas ar plecu, bet uz šo jautājumu atbilde bija īsa: “Bez komentāriem.”
Par garo rehabilitācijas periodu pēc ceļgala operācijas Patriks bija gatavs stāstīt. “Par laimi, tur viss ir kārtībā. Daudz darba esmu ieguldījis. Fizioterapeita Toma Zvonkova uzraudzībā cītīgi izgāju garu un akurātu rehabilitāciju. Tāpat arī saņēmu viedu atbalstu no Latvijas Olimpiskās vienības. Labi, ka man īsti nebija, kur steigties. Varēju mierīgu sirdi strādāt, lai būtu gatavs atgriezties 2026., nevis 2025. gadā. Sasniegtais rezultāts ir kā dāvana visiem, ar kuriem es kopā strādāju. Tas bija komandas darbs.”
Viegli noteikti nebija, taču Patriks nežēlojas. “Es pat nevaru viennozīmīgi atbildēt – grūti bija vai ne tik ļoti? No vienas puses, pat bija viegli, jo izvirzīju sev konkrētu mērķi. Vispirms gribēju izpildīt savas pamata vajadzības, lai varētu uz savām kājām pārvietoties no punkta A uz B. Pēc tam jau apetīte auga. Bija vēlme skriet un palēkties, un tad jau vēl kaut ko vairāk izdarīt… Tāpat bija viegli rast sev motivāciju, jo ikdienā izjutu diskomfortu.
Sākuma posmā man vajadzēja atgriezties dzīvē kā normālam cilvēkam un tikai pēc tam es varēju sākt domāt par profesionāla sportista karjeras turpināšanu.”
Turpmākais sacensību grafiks Gailuma treniņu dienasgrāmatā detalizēti neesot sastādīts. Skaidrība ir tikai par vienu startu – 25. jūlijā Latvijas čempionātā Valmierā. “Skatīšos, kādi mači būs pieejami. Lielākajā daļā sacensību visas vietas jau ir aizrunātas. Iespēja startēt paveras, ja ir sasniegts labs rezultāts vai arī ja kāds no pieteiktajiem sportistiem atsauc savu dalību. Katrā ziņā sajūtas sektorā ir jāturpina ķert. Vienudien aizmetot 83 metrus tālu, nebūt nenozīmē, ka tas atkārtosies katrās sacensībās. Jāturpina strādāt, lai pareizās kustības, tā teikt, iesēžas un nekur nepazūd.”