Īpaši emocionāla Eiropas čempionāta grupu turnīra pēdējā spēle bija cēlājai Elvitai Dolotovai, ar uzvaru pār Ungāriju atvadoties no Latvijas valstsvienības, kuras viens no simboliem viņa bija desmit gadu garumā. “Man būs patiess prieks sekot līdzi izlases turpmākajam ceļam un redzēt, kā šī jaunā paaudze turpina augt un veidot Latvijas volejbola nākotni,” pārliecināta par komandas izaugsmes iespējām ir viena no tās ilggadējām līderēm.
Daugavpils BJSS audzēkne valstsvienībā ienāca 2016. gadā trenera Jāņa Leiša vadībā, bet jau nākamajos gados kļuva par komandas kapteini. Tās sastāvā desmit gadu garumā Elvita aizvadīja 65 spēles un bija viena no atslēgas figūrām komandas fantastiskajā ceļojumā līdz pat CEV Eiropas Sudraba līgas finālam un iekļūšanai Eiropas meistarsacīkstēs pēc 29 gadu pārtraukuma.
“Savus pirmos soļus izlasē atceros ļoti labi. Sākums nebija viegls, jo bija ļoti daudz zaudējumu, bet es toreiz biju ļoti jauna spēlētāja bez lielas pieredzes. Nonākot izlasē, uzreiz nokļuvu vidē, kur apkārt bija daudz pieredzējušākas spēlētājas. Centos mācīties no viņām, no treneriem, no pašām spēlēm.
Tajā laikā arī pati izlase bija daudz citādāka. Spēļu nebija daudz, mums nebija biežu iespēju spēlēt pret augsta līmeņa pretiniecēm un saprast, kas īsti ir starptautiskais volejbols, tāpēc esmu priecīga, ka šobrīd jaunajām spēlētājām ir iespēja jau karjeras sākumā sajust to līmeni,” savus pirmos gadus izlasē ar pašreizējo situāciju salīdzina Dolotova.
Viņa uzskata, ka viens no nozīmīgākajiem brīžiem komandas attīstībā bija CEV Sudraba līgas fināla sasniegšana 2025. gadā: “Īpaši spilgti atmiņā palikusi fināla pirmā spēle Rīgā, kad tribīnes bija pilnas un pati spēle bija neticama – uzvarējām Šveici ar 3:2! Man personīgi ļoti īpašs bija arī brīdis, kad mani apbalvoja par 50 spēlēm Latvijas izlases sastāvā. Tas man nozīmēja ļoti daudz.”
Lielu izaugsmi komanda piedzīvoja arī šogad, kad vasaras sākumā CEV Eiropas līgā pārspēja Grieķijas un Islandes komandas, kā arī atņēma punktu Rumānijai un Izraēlai. Eiropas čempionāta finālturnīru Latvijas izlase sāka rangā zemākajā pozīcijā (65.) starp tā dalībniecēm, taču pret volejbola lielvalstīm Turciju (3.), Vāciju (12.), Poliju (5.), Slovēniju (18.) un Ungāriju (29.) ar katru spēli bija arvien tuvāk labvēlīgam iznākumam, līdz guva punktu pret slovēnietēm un pārspēja ungārietes. Elvita bija pamatsastāva cēlāja visās Latvijas komandas spēlēs finālturnīrā.
“Izlases posmu noslēdzu ar ļoti daudz un dažādām sajūtām, bet pats svarīgākais – esmu priecīga, ka varēju to pabeigt uz tik pozitīvas nots. Pēdējā spēle beidzās ar uzvaru un, manuprāt, tas bija ļoti skaists veids, kā atvadīties no izlases. Uzvara vienmēr dod labas emocijas, bet šoreiz tās bija vēl īpašākas, jo apzinājos, ka man šī ir pēdējā spēle izlases sastāvā.
Ļoti emocionāls moments man bija arī pēc spēles ģērbtuvē, kad komandai paziņoju par savu lēmumu. Tas noteikti nebija viegli, jo izlase man šo gadu laikā ir nozīmējusi ļoti daudz.”
Valstsvienības cēlāja izcēla komandas potenciālu tuvākajos gados ne tikai noturēt izcīnītās pozīcijas, bet tiekties vēl augstāk: “Šobrīd tā ir ļoti jauna komanda, kurai vēl ir daudz iespēju augt un attīstīties. Svarīgi, ka ir iespēja krāt augsta līmeņa starptautisko spēļu pieredzi, jo tieši spēlēs pret spēcīgām pretiniecēm ir lielākās izaugsmes iespējas. Man būs patiess prieks sekot līdzi izlases turpmākajam ceļam un redzēt, kā šī jaunā paaudze turpina augt un veidot Latvijas volejbola nākotni.”
Paldies tev, Elvita, par lieliskajām emocijām, viltīgajām servēm un precīzajām piespēlēm, veidojot Latvijas komandas uzbrukumu, kā arī par iespaidīgo bloku Eiropas čempionāta spēlē pret topošo apakšgrupas uzvarētāju Poliju!