Latvijas valstsvienības centrs Klāvs Čavars šovasar kā viens no pēdējiem pievienojās “Rīgas Zeļļu” komandai, kurā ventspilnieka muskuļi lieti noderēs cīņā zem groziem, bet nosvērtība un miers – balansa nodrošināšanā ārpus laukuma. Basketbolists gan neslēpj, ka vēlā pievienošanās komandai un sezonas ievadā piedzīvotā trauma apgrūtinājusi viņa sezonas sākumu, tomēr spēles ritmu viņš sajūtot ar katru spēli labāk.
Pēdējās nedēļās turpina pieaugt gan 30 gadus vecā Čavara spēles laiks, gan iespaids uz norisēm laukumā. “Vēl nedēļas vidū pret “Hapoel” komanda tālmetienus izpildīja krietni vairāk par divpunktniekiem (33 pret 26 – aut.), šoreiz jau bija līdzīgāk (24 pret 23), taču vēl kādu metienu vairāk no groza apakšas jādabū,” uzrunāts pēc spēles pret Keilas KK (103:70), sprieda Čavars.
Lai gan komanda Latvijas – Igaunijas līgas spēlē uzvarēja vairāk nekā pārliecinoši, visi spēlētāji pēc mača vēl devās uz svaru zāli, par ko sarunas sākumā pajokoju – šķita, ka “Zeļļiem” pēc uzvarētām spēlēm vairāk piestāvētu došanās pa taisno uz Koijotiem… Klāvs asprātīgu atbildi parādā nepaliek un uzsvērti skumīgi nopūšas: “Pašreizējā spēļu režīmā tam vispār neatliek laika. Arī tagad jau jāsāk gatavoties nedēļas vidū paredzētajai spēlei Spānijā. Esmu drošs, ka treneris jau agrā rītā sūtīs skautinga materiālus.”
Panākums pret Keilas klubu “Rīgas Zeļļiem” bija jau sestais pēc kārtas Latvijas – Igaunijas līgas sezonā.
Mājinieki sporta namā “Daugava” jau otrā puslaika ievadā lielā mērā bija izšķīruši spēles iznākumu, tomēr spriedze laukumā nerimās līdz pat pēdējai minūtei – notiekošais laukumā bieži vien atgādināja cīņu tās tiešajā nozīmē. Netrūka, ne agresīvi izliktu elkoņu, ne grūstīšanās un asu vārdu apmaiņu.
“Grūti pateikt, kādēļ tā spēle beigās izvērtās tik agresīva. Iespējams, tas nāca kopā ar aizkavēto sākumu. Pretinieki iesildīšanās laikā nolauza groza stīpu, sākām aptuveni pusstundu vēlāk. Iespējams, viņi bija par to uzvilkušies, tāpēc spēlēja mazliet netīri.
Nezinu – speciāli vai ne. Gados jauniem basketbolistiem šādi gājieni dažkārt sanāk arī bez iepriekšēja nodoma,” notikumus laukumā raksturoja Čavars.
Viņš neslēpa, ka spēles pirmajā pusē iegūt lielāku pārsvaru liedza disciplīnas trūkums un nevietā pārkāptie noteikumi: “Pat puslaikumā uzsitām sodu, pēc kura viņiem bija jāizpilda metieni. Varbūt mazliet lēnāk iespēlējāmies. Viņiem enerģijas bija daudz, biežie soda metieni ļāva turēties līdzi. Kad sakārtojām savu spēli, izdevās arī izrāvieni un nokausējām viņus.”
Komandas klimats runča Leopolda gaumē
Čavars “Zeļļu” komandai pievienojās aptuveni mēnesi pēc treniņnometnes sākuma, turklāt savu laiku paņēma arī valstsvienības sabraukums vasarā, bet sezonas pirmās spēles centra uzbrucējam nācās izlaist savainojuma dēļ. “Tagad sāku pamazām ieskrieties. Neslēpšu, ka sākums bija grūtāks, jo šobrīd arī ir tāds grafiks, kas neļauj īpaši daudz trenēties ar komandu.
Ja būtu viena spēle nedēļā un piecas treniņu dienas, tad būtu citādāk, bet mums ir divas spēles, vēl gari pārlidojumi un pārbraucieni – treniņu praktiski nav.”
Kamēr komanda bija Eirokausa izbraukumā Rostokā, Čavars pamatīgāk piestrādājis pie fiziskās gatavības, bet pēc tam pamazām uzņēmis spēļu ritmu. “Pirms es pievienojos komandai spēlēs, bija liela problēma ar atlēkušajām bumbām. Tagad tā ir mazinājusies, taču tāpat vēl ir jāuzlabo. Daudz strādājam pie tā, īpaši uz tālu atlēkušām bumbām. Tur man ir liela loma. Vēl arī jādabū vairāk metienu no groza apakšas, lai sabalansētu spēli uzbrukumā.”
Klāvs Čavars 🤝 “Rīgas Zeļļi”. 2,08 m garais Latvijas izlases centrs Rīgā ierodas ar diviem Azerbaidžānas čempiontituliem. FIBA Čempionu līgā aizvadītajā sezonā Čavars vidēji guva 7,3 punktus, izcīnīja 7,2 atlēkušās bumbas un bloķēja 2,0 metienus. 🩷🏀 #RīgasZeļļi #EuroCup https://t.co/mThHTthuQz — Rīgas Zeļļi (@RigasZelli) August 13, 2026
Ar iekļaušanos kolektīvā basketbolistam problēmu nav bijis, pat pievienojoties komandai salīdzinoši vēlu. “Džeki ir ļoti draudzīgi, turklāt svarīgi ir tas, ka kopējā mikroklimata veidotāji sadalās diezgan līdzīgi starp vietējiem un ārzemniekiem. Man ir gadījies citās komandās situācijas, ka viesspēlētāji dzīvo paši par sevi – atnāk tikai uz treniņu un pēc tam pazūd. Šeit tā nav, te mēs visi esam kopā un, kā kaķis Leopolds teica – draudzīgi dzīvojam. Arī ģērbtuvēs neviens citam uz varžacīm vēl nav uzkāpis.”
Čavars gan prātīgi piebilda, ka vēl ir tikai sezonas sākums: “Jau tagad ir mazliet vēsāks un vakari paliek tumšāki. Pagriezīsim pulksten, tad redzēsim, kādu iespaidu tas atstās uz kopējo atmosfēru.”
Nav noslēpums, ka sporta spēļu komandās kopējā noskaņojuma veidošanā liela nozīme ir rezultātiem. Sezonas ievadā uzvaru, tostarp svarīgās spēlēs, komandai ir pietiekami. Klāvs uzskata, ka sezonas sākuma sekmes noteicis gan kvalitatīvi aizvadīts pirmssezonas posms, gan disciplīna – tā svarīga ir ne tikai laukumā, bet arī ārpus tā.
“Kā treneris Kondratavičs uzsver, visām spēlēm gatavojamies vienādi, neatkarīgi no tā – jāspēlē pret Eirokausa favorīti “Hapoel” vai Keilas KK,” pavisam svaigu piemēru min Čavars. “Pirms visām spēlēm skautings vienmēr ir augstākajā līmenī. Tas ir svarīgi, lai, gatavojoties spēlē, veidotos sava veida rutīna un lai visiem viss būtu skaidrs.”
Gatavošanās posmā “Zeļļi” aizvadīja pārbaudes spēles pret Eirokausa komandām, kas piedāvāja augstu intensitāti. “Tas atainojās arī laukumā. Mēs pilnīgi noteikti sezonas sākumam bijām gatavāki par to pašu Tortonas komandu, ko pieveicām pirmajā Eirokausa spēlē.”
Jūtams, ka sarunas gaitā Klāvs domās jau ir Spānijā, kur trešdien Eirokausa turnīrā jāspēlē pret Burgosas “San Pablo”. “Paskatījos spēli, kurā viņi gandrīz atspēlējās pret “Hapoel”. Garajā galā viņiem ir viens ļoti garš un viens kustīgs centrs (216 cm garais Balsa Koprivica un 205 centimetrus garais Seku Dumbuja), ar kuriem būs jātiek galā. Viņi ir pieraduši spēlēt ātrā tempā, ko nosaka arī noteikumu atšķirības Spānijas līgā. Būs svarīgi viņus piebremzēt. Būs labs izaicinājums,” spēlei briest Čavars.