Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA) plāno pārdot daļu no Pasaules kausa un citu sacensību komercdarbības, izveidojot daļēji privātu meitasuzņēmumu, otrdien paziņoja organizācija.
FIFA norāda, ka saglabās kontrolpaketi uzņēmumā “FIFA Forward Enterprise” (FFE), taču cer šā gada beigās piesaistīt 4,2 miljardus ASV dolāru (3,69 miljardi eiro), “rūpīgi atlasot ilgtermiņa investorus, kuri iegādāsies mazākuma daļas, kas nedod kontroles tiesības”.
Iepriekš par to ziņoja britu laikraksti “The Times” un “The Financial Times”, kuri balstījās uz informācijas noplūdi par šo plānu no diviem avotiem.
Laikraksts “The Times” ziņoja, ka FIFA prezidents Džanni Infantino varētu gūt peļņu no šīs shēmas, kļūstot par FFE komisāru pēc tam, kad 2031. gadā beigsies viņa paredzamais nākamais pilnvaru termiņš. FIFA noliedza, ka šis jautājums būtu apspriests.
“The Times” arī atzīmēja, ka ir sākušās sarunas ar finanšu konsultantiem un potenciālajiem investoriem.
Starp tiem ir “Thrive Capital” – investīciju sabiedrība, ko dibinājis un vada Džošua Kušners, ASV prezidenta Donalda Trampa znota Džareda brālis, kā arī ASV bankas “JP Morgan Chase” struktūrvienība, kas mēģināja finansēt neveiksmīgo Eiropas futbola Superlīgas atdalīšanās iniciatīvu.
Iepriekšējais FIFA prezidents vērsa uzmanību uz šo saikni ar ASV.
“Ciešās attiecības starp FIFA prezidentu un ASV prezidentu ir sasniegušas finansiālu dimensiju, kas nodara lielu kaitējumu futbolam. Nevienam nav tiesību pārdot mūsu spēli,” bijušais FIFA prezidents rakstīja sociālajos tīklos.
Arī Eiropas Futbola asociāciju savienība (UEFA), kas ir kritiski noskaņota pret Infantino, reaģēja uz šo situāciju.
“Tas pārkāpj robežu, kuru futbola vadības institūcijām nekad nevajadzētu pārkāpt. UEFA to uztver ārkārtīgi nopietni,” teikts UEFA paziņojumā.
“Futbola dvēsele un pārvaldība nav aktīvi, ar kuriem tirgoties – it īpaši, ja nav nekādas pārredzamības par to, kurš no tā gūst finansiālu labumu. Neviens no mums nav futbola īpašnieks. FIFA nav tiesīga to pārdot.”
Plānam vēl būtu jāsaņem apstiprinājums no FIFA padomes 38 locekļu sastāvā un vairākuma nacionālo futbola federāciju. FIFA paziņoja, ka drīzumā plāno iesniegt šos plānus padomei.
FIFA savā paziņojumā arī norādīja, ka tā saglabās vienpersonīgu kontroli pār FFE un ekskluzīvas pilnvaras futbola pārvaldības, sacensību, spēļu kalendāra, kā arī visu regulatīvo un sportisko lēmumu jomā. Tā pauda pārliecību, ka FFE sasniegs sākotnējo kapitāla vērtējumu 20 miljardu dolāru apmērā.
FIFA norādīja, ka katrai no tās 211 dalībvalstu asociācijām tiks dota iespēja iegādāties vienreizēju 20 miljonu dolāru līdzdalību FFE. Tas veido tikai 0,1 procentu no kopējās summas, taču FIFA nabadzīgāko vai mazāko dalībvalstu vadībai tā būtu ievērojama summa.
“Kopā ar citām esošajām FIFA programmām šīs investīcijas varētu palielināt FIFA kopējo plānoto attīstības finansējumu līdz vairāk nekā 10 miljardiem dolāru nākamajos četros gados,” norādīja FIFA.
FIFA ieceri nosodīja arī Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems, norādot, ka futbols nav produkts.
“Futbols nepieder investoriem,” atzīmēja Bērnems.
“Tas pieder cilvēkiem, kuri piepilda tribīnes un kuri nedēļu no nedēļas stāv pie laukuma malas, lietū vai saulē. Pasaules kauss nav produkts. Tas ir pasaules sporta lielākais turnīrs, un to nekad nevienam nav bijis tiesību pārdot.
Izrotājiet šo darījumu, kā vien vēlaties. Tiklīdz esat pārdevuši kādu tā daļu, jūs esat sevi izpārdevuši. Futbols pieder faniem. Tā ir bijis vienmēr, un tā būs vienmēr.”
2019. gadā FIFA ieinteresēto pušu komiteja noraidīja Infantino atbalstīto plānu par 25 miljardu ASV dolāru lielu privāto investīciju paplašinātajā FIFA Klubu pasaules kausā. Starp ieceres atbalstītājiem bija Japānas uzņēmums “SoftBank” un Saūda Arābijas valsts ieguldījumu fonds. FIFA tomēr 2025. gadā paplašināja šo turnīru no septiņām komandām līdz 32 klubiem.
Laikraksts “The Times” izteica pieņēmumu, ka FFE izveide varētu ietekmēt Pasaules kausu un Klubu pasaules kausu. “Tas varētu radīt spiedienu, lai abi pasākumi tiktu vēl vairāk paplašināti vai notiktu biežāk nekā pašlaik – reizi četros gados,” norādīja laikraksts.
FIFA jau iepriekš ir nonākusi nepatikšanās saistībā ar darījumiem, kuros komerciālā darbība tika nodota privātiem partneriem.
Aplēses par zaudējumiem, kad bankrotēja “International Sport and Leisure” (ISL), kas risināja sarunas par Pasaules kausa tiesību līgumiem, svārstījās no 30 miljoniem līdz 115 miljoniem ASV dolāru.
ISL bija iegādājies un pārdevis televīzijas un mārketinga tiesības uz FIFA Pasaules kausu un citiem lieliem sporta pasākumiem, bet 2001. gadā bankrotēja. Pēc bankrota atklājās plaša kukuļošanas shēma, kurā ISL gadiem ilgi slepeni bija maksājusi augsta līmeņa sporta amatpersonām, lai iegūtu ienesīgus līgumus.
Izmeklēšanā tika konstatēts, ka no 1989. līdz 2001. gadam ISL izmaksāja aptuveni 138 miljonus Šveices franku (ap 150 miljoniem eiro) kukuļos dažādu sporta organizāciju amatpersonām, tostarp FIFA funkcionāriem.