Latvijas hokeja amatpersonas noraida pārmetumus, ka Latvija varējusi darīt vairāk, lai nepieļautu Krievijas un Baltkrievijas atgriešanu starptautiskajos hokeja turnīros, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF) pēc Baltkrievijas pārsūdzības lēmusi ļaut šīs valsts U-18 izlasei atgriezties pasaules čempionāta elitē, kur nākamgad piedalīsies arī Latvija. Vienlaikus federācijas disciplinārā institūcija ir rosinājusi pārskatīt arī Krievijas dalību sacensībās.
IIHF padomes loceklis Viesturs Koziols raidījumam norādījis, ka lēmums par Baltkrievijas reintegrāciju pieņemts, balstoties uz turnīru rīkotāju drošības izvērtējumiem, un citāds iznākums faktiski neesot bijis iespējams. Viņš uzsvēra, ka pārsūdzība Sporta arbitrāžas tiesā, visticamāk, būtu nesekmīga un radītu vien papildu izmaksas.
Koziols arī pauda, ka Krievija un Baltkrievija starptautiskajās federācijās izmanto “milzīgu lobiju”, iesaistot valstis un partnerus, lai panāktu sev labvēlīgus lēmumus.
“Aizkulisēs runā, prasa – atjaunosim. Tas ir galvenais iemesls,” teica Koziols, piebilstot, ka dažādu publisku protestu efektivitāte esot apšaubāma. “Mēs varējām ar kurpi dauzīt,” viņš komentēja pārmetumus par nepietiekami skaļu rīcību.
Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis raidījumam sacīja, ka Latvijas pārstāvji savu nostāju IIHF vadībai esot pauduši, taču ietekmēt lēmumu neesot varējuši. “Ja vairākums nostājas vienā pozīcijā, tas ir demokrātijas princips,” sacīja Kalvītis.
Savukārt LHF ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs informēja, ka Latvijas izlase plāno piedalīties turnīros, kuros startē arī agresorvalstu komandas, tomēr pret Krieviju un Baltkrieviju nespēlēs, ievērojot likumā noteikto aizliegumu.
Šāds lēmums var nozīmēt tehniskus zaudējumus un citus riskus, tostarp finansiālas sekas un turnīru reitinga kritumu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atgādina, ka valsts budžeta līdzekļus nedrīkst izmantot sacensībās, kur piedalās Krievijas un Baltkrievijas sportisti. Tādēļ federācijām jālemj, vai piedalīties šādos turnīros par citiem līdzekļiem.
Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) savukārt izstrādājusi vadlīnijas, kurās norādīts, ka pasīva pašizolācija vai boikoti bieži vien var kalpot agresorvalstu interesēm. LOK plāno saskaņot turpmāko rīcību ar Ukrainas partneriem un meklēt kopīgu pieeju.
Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Vladimirs Šteinbergs uzsvēra, ka Latvija starptautiskā mērogā var darīt tik, cik tās ietekme ļauj, vienlaikus norādot uz iespējamiem finansiāliem faktoriem starptautisko federāciju lēmumos.
Neformālās sarunās sporta jomas pārstāvji raidījumam atzinuši, ka notiekošais izgaismo arī Eiropas valstu ierobežotās iespējas vienoties par vienotu nostāju pret agresorvalstu atgriešanos starptautiskajā sportā.
Plašāk pievienotajā video sižetā!