Turpinās Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Futbola federācijas (LFF) oktobrī Briselē aizsāktā iniciatīva par sporta finansējuma aizstāvēšanu nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā, kurā Eiropas līmenī nospraustos mērķus turpina virzīt arī Eiropas Olimpiskā komiteja (EOC) un Eiropas Futbola asociāciju savienība (UEFA). Vakar LFF birojā norisinājās pirmā nacionālā sporta nozares darba grupas sanāksme. Vadošās sporta organizācijas vienojās par kopīgu nostāju un sešām stratēģiskām prioritātēm, uzsākot mērķtiecīgu dialogu ar Latvijas ministrijām un valdību, lai nodrošinātu sporta investīcijas ES plānošanas periodā no 2028. līdz 2034. gadam.
Pēc sekmīgajām darba vizītēm Eiropas Parlamentā un tiekoties ar Eiropas Komisijas un Eiropas Olimpisko komiteju (EOC) pārstāvjiem, izdevās panākt sporta iekļaušanu Nacionālo un reģionālo partnerības plānu (NRPP) kompromisa fragmentā. Nozares nākamais izšķirošais solis ir nostiprināt šos principus Latvijas nacionālajā pozīcijā un ministriju investīciju plānos.
Sanāksmē tika apstiprināti divi galvenie sporta finansējuma virzieni. Pirmais ir programma Erasmus+, kurā sporta organizācijas aicina Latvijas valdību ES Padomes sarunās atbalstīt Eiropas Parlamenta nostāju – saglabāt sportu kā patstāvīgu jomu un novirzīt tam vismaz 4,1% no kopējā aptuveni 47,4 miljardu eiro budžeta, kas garantētu finansējumu treneru un speciālistu mācībām, starptautiskiem sadarbības projektiem un pieredzes apmaiņai. Otrs virziens ir kohēzijas, reģionālā un lauku attīstības politika, kur darba grupas mērķis ir parādīt sporta starpnozaru efektivitāti, iekļaujot investīcijas infrastruktūrā un sabiedrības aktivitātēs kā instrumentu veselības, reģionālās izaugsmes, drošības un ekonomikas mērķu sasniegšanai.
Kopīgajai sarunu pozīcijai ar Latvijas ministrijām tika noformulētas sešas tematiskās prioritātes. Veselības un fiziskās aktivitātes jomā iecerēts paplašināt iespējas visu vecumu iedzīvotājiem regulāri kustēties, mazinot mazkustīgumu un veicinot hronisko slimību profilaksi. Sociālās iekļaušanas virzienā plānots mazināt finansiālos un vides šķēršļus dalībai sportā mazāk aizsargātām grupām un cilvēkiem ar invaliditāti. Izglītības un prasmju jomā prioritāte būs treneru, tiesnešu un brīvprātīgo tālākizglītība, kā arī atbalsts atlētu duālajai karjerai. Reģionālajā attīstībā kopā tiks virzīta vietējo, energoefektīvo sporta būvju atjaunošana un izbūve pilsētās un laukos. Ekonomikas un tūrisma jomā mērķis ir sekmēt sacensību un nometņu rīkošanu ārpus tūrisma sezonas vietējās uzņēmējdarbības atbalstam. Savukārt sabiedrības noturības un civilās aizsardzības prioritātē plānots izvērtēt un pielāgot sporta būves iedzīvotāju atbalstam krīžu gadījumos.
LOK prezidents Raimonds Lazdiņš uzsver, ka darbs Briselē jau ir devis skaidru signālu – Eiropas līmenī sports arvien vairāk tiek uztverts kā stratēģiska investīcija sabiedrības veselībā, drošībā un tautsaimniecībā, nevis kā vienkārši izdevumi.
Viņš norāda, ka ar Eiropas regulējuma atvēršanu vien nepietiek, jo izšķirošais solis ir Latvijas ministriju gatavība šīs iespējas laicīgi iestrādāt nacionālajos plānošanas dokumentos. Vienota sporta organizāciju nostāja ļauj doties uz sarunām ar valdību ar skaidriem, aprēķinos un reālās vajadzībās balstītiem argumentiem.
Darba grupas tuvākajos plānos ietilpst oficiālas kopīgās vēstules nosūtīšana atbildīgajām ministrijām, klātienes darba tikšanos organizēšana un konkrētu investīciju vajadzību piemēru apkopošana no katras sporta federācijas ar precīzām izmaksām un sagaidāmajiem rezultātiem.
Pirmajā darba grupas sanāksmē klātienē piedalījās Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Futbola federācijas, Latvijas Sporta federāciju padomes, Latvijas Džudo federācijas, Latvijas Golfa federācijas un Latvijas Automobiļu federācijas pārstāvji,
un iniciatīvai ir pievienojusies arī Latvijas Basketbola savienība, Latvijas Hokeja federācija un Rimi Rīgas maratona organizators Aigars Nords.