Latvijas Paralimpiskā komiteja un tās sportisti nepiedalīsies ziemas paralimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, aģentūru LETA informēja Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK).
Kā norāda LPK, lēmums par nepiedalīšanos pasākumā jebkādā formātā pieņemts, solidarizējoties ar Ukrainu un reaģējot uz Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (SPK) un Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) pieņemto lēmumu ļaut desmit agresorvalstu sportistiem startēt ziemas paralimpiskajās spēlēs.
Lēmumu par nepiedalīšanos klātienē ziemas paralimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā LPK paziņoja jau 18. februārī, kad Rīgas pilī svinīgā ceremonijā tika nosaukti Latvijas delegācijas karognesēji, bet šodien pieņemts lēmums, ka Latvijas sportisti nebūs redzami arī videoprojekcijās, kuras plānots filmēt pirms atklāšanas ceremonijas un demonstrēt tās laikā.
“Ne mūsu organizācijai, ne mūsu sportistiem nav pieņemams lēmums atļaut agresorvalstu pārstāvjiem piedalīties ziemas paralimpiskajās spēlēs ar savu valstu karogiem un simboliku,” lēmumu skaidro LPK prezidente Daiga Dadzīte.
“Neviens Latvijas delegācijas pārstāvis atklāšanas ceremonijā nepiedalīsies – ne klātienē, ne videomateriālos, kas tiks gatavoti pirms tam.”
Dadzīte arī norāda, ka LPK ir vērsusies pie spēļu organizatoriem, lai Latvijas karogs netiktu izmantots spēļu atklāšanas ceremonijā. “Mums ir svarīgi būt plecu pie pleca ar mūsu kolēģiem, draugiem un sportistiem no Ukrainas, un tas ir veids, kā vēlamies skaidri paust savu nostāju – kamēr Ukrainā ir karš, Krievijas un Baltkrievijas sportistiem sportā vietas nav,” piebilst LPK prezidente.
LPK vadītāja arī skaidro, ka abu starptautisko organizāciju neloģiskais un nesaprotamais lēmums atstājis negatīvu nospiedumu uz paralimpisko kustību un tiem parasportistiem, kuri godīgā ceļā kvalificējušies ziemas paralimpiskajām spēlēm. Tāpat LPK norāda, ka ne Krievija, ne Baltkrievija nav izgājušas pilnu kvalifikācijas procedūru un līdz ar to nav sportiskā ceļā nopelnījušas dalības tiesības ziemas paralimpiskajām spēlēm.
LPK turpina iestāties par taisnīgiem un caurspīdīgiem lēmumiem, aizstāvot Latvijas sportistu intereses un paralimpiskā sporta pamatvērtības, kā arī sadarboties ar citām valstīm, lai stiprinātu godīgas konkurences principus.
Jau vēstīts, ka Milānas un Kortīnas olimpiskajās spēlēs Krievijai tika piešķirtas divas vietas kalnu slēpošanā, divas distanču slēpošanā un divas snovbordā. Četras Baltkrievijas vietas ir visas distanču slēpošanā.
SPK iepriekš paziņoja, ka pret agresorvalstu sportistiem “izturēsies kā pret jebkuras citas valsts sportistiem”.
SPK negaidīti atcēla Krievijas un Baltkrievijas sportistu diskvalifikāciju organizācijas ģenerālās asamblejas sēdē septembrī.
Daļējā diskvalifikācija, kuru noteica 2023. gadā, lai aizstātu pilnīgo aizliegumu, kas tika uzlikts pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, ļāva sportistiem sacensties tikai kā neitrāliem dalībniekiem.
LPK iepriekš paziņoja, ka pēc kvotu piešķiršanas agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas parasportistiem Latvijas kalnu slēpotājs Mārtiņš Oliņš nestartēs paralimpiskajās spēlēs. Latvija spēlēs būs pārstāvēta ratiņkērlingā jaukto pāru un komandu sacensībās.
Milānas-Kortīnas ziemas paralimpiskās spēles norisināsies no 6. marta līdz 15. martam, un kopumā sešos sporta veidos tiks sadalīti 79 medaļu komplekti. Šīs ziemas paralimpiskās spēles iezīmēs 50 gadus kopš vēsturē pirmajām ziemas paralimpiskajām spēlēm, kas 1976. gadā norisinājās Zviedrijā.