Kamēr starptautiskajā hokejā arvien skaļāk izskan diskusijas par Krievijas izlašu atgriešanos pasaules čempionātos, sociālajā medijā “Facebook” ar emocionālu un skaudru pieredzes stāstu dalījies kāds Latvijas iedzīvotājs Jānis – tēvs, kura ģimenē aug hokejisti un kurš regulāri apmeklē kara plosīto Ukrainu. Viņa stāstītais atklāj pavisam citu hokeja realitāti, par kuru ikdienā daudzi neaizdomājas – bērnus, kuriem treniņu laikā jāmeklē patvērums no raķetēm, un sapņus, kurus karš pārtraucis uz visiem laikiem.
Regulārie braucieni uz Ukrainu viņam ļāvuši klātienē iepazīt kara skarto cilvēku ikdienu, tostarp apstākļus, kādos spiesti trenēties jaunie hokejisti.
Hokejistu tēvs savā ierakstā atklājis, ka vienā no braucieniem uz Ukrainu viņš apmeklējis Kijivas hokeja arēnu, lai saviem dēliem iegādātos suvenīrus. Tur viņš iepazinies ar ledus halles vadītāju un uzzinājis, ar kādiem izaicinājumiem ikdienā saskaras Ukrainas hokeja sabiedrība.
Ja treniņa laikā atskan gaisa trauksme, sportistiem un treneriem nekavējoties jāpamet ledus un jādodas uz patvertni pāri ielai esošās ēkas pagrabā. Nav nozīmes tam, cik svarīgs ir treniņš vai cik dārgi izmaksājusi ledus noma. Vispirms ir jādomā par dzīvību.
Taču vēl smagāks bijis kāds cits stāsts, ko vīrietis uzzinājis šīs vizītes laikā.
“Tieši tajā dienā Krievijas raķešu uzbrukumā Harkivā gāja bojā 2018. gada 4. augustā dzimušais hokeja skolas audzēknis Hordii Udovychenko, kā arī viņa māte.
Bērns, kuram vajadzēja domāt par hokeju, treniņiem un savu nākotni, nevis par izdzīvošanu kara apstākļos.
Un, lūk, šī ir realitāte, kuru tik ērti ir ignorēt, piesaucot lozungu “nejauksim sportu ar politiku”.
Šīs kara radītās sekas ir jūtamas arī ārpus Ukrainas. Piemēram, Kijivas hokeja klubs “Kyiv Capitals” ir spiests savas mājas spēles aizvadīt Latvijā, par savu mājvietu saucot Inbox ledus halli Piņķos…”
Daloties ar savu nostāju jautājumā par Krievijas hokeja izlases atgriešanos pasaules čempionātos, vīrietis uzsver, ka tieši šādas traģēdijas nedrīkst pazust no redzesloka šādā brīdī.
“Kā var runāt par vienlīdzīgiem sporta principiem un godīgu konkurenci, ja vienas valsts sportisti var trenēties un sacensties ierastos apstākļos, kamēr otras valsts sportistiem jādzīvo un jātrenējas zem raķešu un dronu apdraudējuma?” viņš vaicā.
“Kamēr Krievijas agresija turpinās un tās raķetes nogalina nevainīgus cilvēkus, tostarp bērnus, esmu kategoriski pret jebkādu sadarbību ar agresorvalsti un tās sporta sistēmas normalizēšanu starptautiskajā sporta apritē, kā arī aicinu Latvijas Hokeja federāciju ne tikai apkarot agresīvos bērnus un vecākus Latvijas turnīros, bet saglabāt nostāju un nepalikt neitrāliem arī šajā jautājumā,” savu nostāju pauž hokejistu tēvs.
Kā jau vēstīts, pret Krievijas atgriešanos starptautiskajā hokejā stingri nostājušās vairākas Eiropas valstis. Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Čehija un Latvija paudušas nostāju, ka to izlases nespēlēs pret Krievijas valstsvienībām.