Pēc pārliecinošās uzvaras “Optibet” Latvijas Basketbola līgas (LBL) pusfināla ceturtajā spēlē viens no “Rīgas Zeļļu/Sefinance” līderiem Jānis Bērziņš steidza piezemēt sakarsušos prātus un atgādināja, ka izšķirošā spēle sērijā pret “Valmiera Glass/ViA” vēl ir priekšā.
“Protams, patīkami uzvarēt ar tik lielu pārsvaru (107:62), bet sērijā vēl ir tikai 2-2. Jāgatavojas svētdienas spēlei. Valmierā vinnēt vienmēr ir grūti, tāpēc mums būs jāspēlē vēl labāk, lai izcīnītu to vietu finālā. Tur vienmēr ir pilnas tribīnes, kas ir pozitīvi, lai gan viņi visi būs pret mums. Jābūt gataviem, ka mums tur tiks radīta elle,” uzsvēra basketbolists.
Sērijas izšķirošā spēle svētdien pulksten 19 sāksies Valmieras Olimpiskajā centrā.
“Mums jau nebija, kur atkāpties. Vai nu spēlējam par bronzas medaļām, vai arī atdodam sevi visu.
Lai gan daudziem ir kaut kādas mikrotraumas, izslēgšanas turnīrā par tām jāaizmirst.
Cik tad vēl ir palicis šosezon? Divas nedēļas! Šis ir brīdis, kad laukumā jāatstāj sevi visu,” portālam Sportajaunumi.com sacīja Bērziņš.
“Visās sērijas spēlēs mums ir bijis desmit un vairāk punktu pārsvars, taču Valmiera savās mājās spēja atspēlēties. Šeit, savā laukumā, mēs kaut kā nokontrolējam to pārsvaru, tās epizodes, lai viņi nevar atspēlēties. Šīs ir divas spēkos ļoti līdzīgas komandas, abas ir pelnījušas būt finālā, bet vieta tajā ir tikai vienai.”

Tribīnēs draugi par pretiniekiem
Basketbola aprindās par Boni dēvētais spēlētājs pats ir no Rūjienas un bija Valmieras Bērnu sporta skolas audzēknis, tomēr tās ir emocijas, kuras šobrīd ir noliktas malā. “Cik jau pagājuši – būs trīspadsmit gadu, kopš tur pēdējo reizi spēlēju? Pat grozi ir jauni, cilvēki citi,” sacīja Bērziņš.
Vecāki un radi gan uz spēlēm Valmierā ir klāt, arī no skolas laikiem palicis daudz draugu, tomēr saprotams, ka viņi atbalsta savas pilsētas komandu. Kāds arī pavelk uz zoba par spēlēšanu pret dzimto pusi. “Mēģinu šajā sezonas posmā mazliet laist gar ausīm tās visas lietas, taču neslēpšu – publika tur vienmēr ir laba, pat tad, ja tā ir pret mums.”
Izauga, sekojot līdzi Biedriņam
Vienā no spēles pārtraukumiem “Zeļļu” akcijā, godinot Latvijas basketbola leģendas, stāvovācijas tika veltītas Andrim Biedriņam, kurš 2004. gadā kļuva par pirmo Nacionālajā Basketbola asociācijā (NBA) draftēto latvieti, turklāt pasaules spēcīgākajā līgā nospēlēja desmit sezonas.
“Būtībā izaugu, sekojot līdzi Andrim,” atklāja Jānis Bērziņš. “Žēl, ka tajā laikā nebija pārāk daudz pieejamu video, taču katru vakaru “Panorāmas” sporta ziņās gaidīju un skatījos, kā viņam ir gājis.”
Bērziņam spilgtā atmiņā ir arī satikšanās ar savu elku vēl viņa karjeras laikā, kad 3×3 “Borjomi” sērijas turnīrā izdevies tikt pie Biedriņa paraksta uz krekla:
“Toreiz bija liels haips ap viņu. Biedriņš tomēr bija mūsu mērogam leģendārs basketbolists, tāpēc ir prieks, ka viņu joprojām atceras.
Gribētu, lai Andris biežāk parādās sportā. Viņa basketbola gudrības būtu ļoti vērtīgas, lai tās nodotu jaunajiem centra spēlētājiem. Viņš vēl varētu ļoti daudz dot basketbolam.”
Biedriņa vārds nav svešs arī pārējiem “Zeļļu” spēlētājiem, kaut arī dažs no viņiem vēl bija tikko dzimis, kad latvietis jau rībināja NBA grozus.
“Kad Andris bija Igaunijā uz mūsu spēli pret “Kalev”, kāds no viesspēlētājiem pat pieminēja, ka viņš ir draftēts, ka spēlējis Goldensteitā ar Stefu Kariju un vidēji spēlē double-double vācis. Arī viņi Biedriņu atceras, lai gan droši vien paši nav redzējuši spēlējam.”
