5. Viņi ir mazāk atkarīgi no ārējas stimulācijas
Sporta skatīšanās sniedz strauju dopamīna pieplūdumu – uzvara rada eiforiju, zaudējums izraisa vilšanos vai pat dusmas, un tieši šī emociju karuselis daudziem faniem rada atkarību no spēles iznākuma.
Cilvēkiem, kuriem sports ir vienaldzīgs, šī atkarība no ārējiem stimuliem ir ievērojami mazāka. Viņi nereaģē tik spēcīgi uz notikumiem, kas nav tieši saistīti ar viņu pašu dzīvi – nav ne liela pacēluma, ne dziļas depresijas pēc kāda mača.
Tas nenozīmē, ka viņiem trūkst prieka vai azarta – viņi to biežāk atrod iekšējos procesos: radošā darbā, mācīšanās, dziļās sarunās, meditācijā vai vienkārši klusumā. Šāda iekšēja motivācija padara viņus mazāk emocionāli svārstīgus un stabilākus ilgtermiņā – viņu garastāvoklis nav atkarīgs no tā, vai kāda komanda uzvarēja vai zaudēja.