Latvijas pludmales volejboliste Anastasija Samoilova lielāko gada daļu pavada lidostās, viesnīcās un sacensību norises vietās visā pasaulē. Saspringtais turnīru kalendārs nozīmē nepārtrauktu ceļošanu, treniņus un sacensības, tāpēc būt par sievu cilvēkam, kurš šo dzīvesveidu izprot, ir īpaši svarīgi. Starptautiskās Volejbola federācijas (FIVB) publikācijā Latvijas pludmales volejboliste dalās pārdomās par ģimenes dzīvi, attiecībām ar vīru Mihailu Samoilovu un to, kā kopīgā aizraušanās ar volejbolu satuvina abus sportistus.
Anastasija intervijā norāda, ka par laimi Mihails jeb Miša Samoilovs ir profesionāls pludmales volejbolists, tāpēc viņš lieliski zina, ko nozīmē sportista ikdiena.
“Vislabākais ir tas, ka mans vīrs pats ir profesionāls sportists un ļoti labi saprot, kāda ir šī dzīve. Viņš zina, ar kādiem izaicinājumiem saskaros, kā arī to, cik daudz prieka sniedz mūsu sports,” stāsta Samoilova.
Sportiste atzīst, ka pēc smagiem treniņiem nereti vienīgā vēlme ir atpūsties, un tieši šādās situācijās partnera izpratne ir nenovērtējama.
“Viņš saprot, kā jūtos pēc treniņiem, kad vienkārši negribas nekur doties. Mēs varam palikt mājās un vienkārši parunāt par volejbolu.”
Tomēr sportiskais gars viņu attiecībās nekur nepazūd arī ārpus laukuma. Samoilova atklāj, ka abi ir ļoti azartiski un vēlas uzvarēt pat pavisam ikdienišķās situācijās.
“Ja spēlējam volejbolu vai galda spēles, abi vienmēr gribam uzvarēt. Godīgi sakot, mani reizēm kaitina tas, ka Miša spēlē ar simtprocentīgu atdevi. Es gribētu, lai viņš dažreiz ļauj man uzvarēt, bet tas nekad nenotiek,” sacīja Latvijas pludmales volejboliste.
Neskatoties uz saspringto ikdienu, volejbols viņiem ir daudz vairāk nekā profesija. Tas ir kopīgs vaļasprieks un veids, kā pavadīt laiku kopā neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā abi atrodas.
“Esmu ļoti pateicīga, ka atradu Mišu un ka viņš ir mana dzīves mīlestība. Tas, ka mēs abi mīlam volejbolu, mums nozīmē ļoti daudz. Lai kur mēs ceļotu, vienmēr varam atrast laukumu, uzspēlēt kopā un justies labi. Tas mums sniedz laimes un komforta sajūtu.”