Tikko kā Latviju pāršalca ziņa par vecāku darbībām bērnu hokeja spēles laikā, bet arī Latvijas jaunatnes basketbolā arvien skaļāk tiek runāts par problēmu, kas notiek nevis laukumā, bet tam apkārt – vecāku pārmērīgu iejaukšanos treneru darbā. Aizvadītajā vasarā atsevišķiem Latvijas jaunatnes izlašu treneriem nācies saskarties pat ar agresīvu spēlētāju vecāku spiedienu un draudiem.
Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss TV24 raidījumā “Uz līnijas” atzina, ka šāda problēma nav raksturīga tikai Latvijai. Viņaprāt, līdz ar basketbola attīstību un tajā pieejamās naudas apjoma pieaugumu daļai vecāku rodas pārāk lielas cerības par sava bērna iespējamo profesionālo karjeru.
“Vecākiem tas aizmiglo acis, un, tiklīdz ir kaut kāds vairāk iemests grozs nekā kādam citam bērnam, uzreiz liekas, ka būs miljoni. Un tas bērns diemžēl pārtop nevis par bērnu, bet par biznesa projektu. Tas, man liekas, ir vissliktākais,” sacīja Cipruss.
Viņš uzsvēra, ka jauniešu sporta galvenajam mērķim būtu jābūt pavisam citam – radīt bērniem interesi un mīlestību pret sportu un aktīvu dzīvesveidu.
“Tas, ko mēs, pieaugušie, darām un taisām, ir priekš bērniem, lai viņiem patiktu, lai viņi mīlētu to sporta veidu, lai viņiem patiktu aktīvs dzīvesveids. Tas nav priekš vecākiem.”
Cipruss norādīja – ja atsevišķi vecāki nespēj kontrolēt savu rīcību, par šādiem gadījumiem būs jārunā arvien skaļāk. LBS jau iepriekš īstenojusi kampaņas, pievēršot uzmanību vecāku uzvedībai jauniešu sportā, un darbu šajā virzienā plānots turpināt.
“Ja tie vecāki nevar sevi noturēt rokās, mēs par to skaļāk un skaļāk runāsim. Varbūt diemžēl uz kādiem skaļākiem vecākiem, kas nevar sevi noturēt, kādreiz ir jāparāda ar pirkstu arī publiski.”
Cipruss uzsvēra, ka būtiski ir nošķirt neapmierinātību vai nepieklājīgu komunikāciju no reāliem draudiem.
“Ir jāsaprot, kāds uzbrukuma veids trenerim tiek veikts. Ja kāds uzraksta apmēram – man tu nepatīc, jo tu nelaid manu bērnu laukumā, tas nav krimināli sodāms. Tas varbūt parāda nepareizo toni un to, cik ļoti cilvēks nav izglītots, ja var kaut ko tādu rakstīt.”
LBS ģenerālsekretārs arī aicināja vecākus situācijās, kad bērns netiek sastāvā vai saņem mazāku spēles laiku, vairāk uzmanības veltīt viņa attīstībai, nevis vainot trenerus.
“Ja tu gribi būt labākais, tad tiecies, trenējies, attīsties. Ja basketbolā sastāvā ir 12 spēlētāji, ar septiņiem, astoņiem vai deviņiem parasti problēmu nav. Problēmas rodas, ja esi uzreiz aiz robežas. Varbūt vairāk ir jāiegulda bērnā, lai viņš attīstās, vai arī jāpieņem situācija, ka ar basketbolu viņš, iespējams, turpmāk dzīvē nepelnīs.”