Sociālajos tīklos cilvēku uzmanību izpelnījies kāda tēva publicētais bloga ieraksts “Kāpēc es neplānoju sūtīt savu dēlu futbolā”, kurā autors pievēršas Latvijas futbola sistēmai un skaidro, kāpēc savam bērnam šo sporta veidu neizvēlētos. Raksts izraisījis plašu diskusiju arī vietnē “Threads”, kur cilvēki dalās dažādos viedokļos.
Bloga autors uzskata, ka Latvijas futbola sistēma nespēj nodrošināt skaidru attīstības ceļu vietējiem jaunajiem spēlētājiem. Viņaprāt, ģimenes gadiem ilgi iegulda ievērojamu laiku un līdzekļus – regulārus treniņus, spēles un ikdienas loģistiku – taču pretī īsti neko nesaņem.
Autors norāda arī uz risku, ka profesionālais futbols bieži notiek uz izglītības rēķina, un uzskata, ka daudzi Latvijas klubi vairāk koncentrējas uz ārzemju talantiem, nevis vietējo futbolistu izaugsmi.
Viņaprāt, federācijai būtu vairāk jādomā par vietējo spēlētāju attīstību.
Pēc bloga publicēšanas vietnē “Threads” izvērtās plaša diskusija. Daļa cilvēku autora secinājumiem piekrita, bet citi uzskatīja, ka situācija nav tik viennozīmīga.
Viena no komentētājām, kuras ģimene bērnu futbolā iesaistīta jau desmit gadus, atzina, ka vairākām rakstā paustajām problēmām var piekrist, tomēr nepiekrīt apgalvojumam par izglītību.
“Interesants raksts, jo īpaši, ka mūsu ģimene IR futbolā jau 10gadus, un ir tieši tas kritiskais vecums. Par problēmām varētu rakstīt daudz, bet to visi tāpat zina no savas pieredzes. Kam es negribētu piekrist, ir izglītība. Ja esi izsaukts uz reģionālo vai nacionālo izlasi, vispirms jāiesniedz sekmju izraksts. Un vienmēr ir bijusi sapratne, atbalsts jaunieša dalībai olimpiādēs un konkursos. Ja grib, tad var pat ļoti labi apvienot augsta līmeņa ģimnāzijas izglītību ar elites futbolu.”
Līdzīgās domās bija vēl kāda diskusijas dalībniece, kura uzsvēra, ka svarīgākais ir paša bērna vēlme nodarboties ar futbolu.
“Izlasīju. Ļoti daudz kam var piekrist, viennozīmīgi. Bet kā ar pašu bērnu? Ja viņš “deg”, mīl, raujas uz treniņiem? Aizliegt? Sistēmas dēļ? Vai tiešām piecus, septiņus vai vienpadsmit gadus vecam bērnam treniņi jāapmeklē ar domu par profesionālu karjeru? Vai nevar vienkārši ļaut bērnam sportot?”
Diskusijā vairāki vecāki uzsver, ka bērnam jāļauj nodarboties ar sportu, kas viņam patīk, nevis jāatsakās no tā sistēmas trūkumu dēļ.
Tāpat bija vecāki, kas dalījās, ka viņu bērnu futbola pieredze ir ļoti pozitīva, slavējot gan trenerus, gan treniņu organizāciju, citi savukārt piekrīt bloga raksta autoram, uzskatot, ka Latvijas futbola sistēmā tiešām ir daudz problēmu, kas kavē vietējo spēlētāju attīstību.
“Daudz kam piekrītu, bet no otras puses, nedarīt neko arī nav variants. Vajag ņemt no sistēmas visu, ko var, kamēr var, bet saprast, ka tāpat to super pelnošo būs maz. Katrs sports māca disciplīnu, izturību un dod enerģiju, nevajag koncentrēties uz peļņu,” kāds rakstīja.
